Informācijas tehnoloģiju uzņēmuma "SOAAR" vadītājs Renārs Kadžulis divreiz Satversmes aizsardzības biroja (SAB) inspektoriem jeb darbiniekiem mutiski ziņojis par bijušā "Vienotības" ģenerālsekretāra Arta Kampara mēģinājumu ietekmēt 2014. gadā notikušo Saeimas vēlēšanu rezultātus, sarunā apgalvoja Kadžulis.
Vaicāts par to, kāpēc SAB nav nav reģistrēts neviens iesniegums saistībā ar minēto, Kadžulis uzsvēra atšķirību starp iesniegumu un ziņojumu. Divos dažādos laikos viņš saticies katru reizi ar citu SAB inspektoru, kam izstāstījis par notikušo, un SAB inspektori jeb darbinieki šo informāciju sev esot fiksējuši rakstiski.
Uzņēmējs norādīja, ka arī zina abu šo SAB darbinieku vārdu un uzvārdu, bet pieļauj, ka nedrīkst tos atklāt bez SAB atļaujas. Kadžulis esot vērsies arī citās iestādēs, ne tikai SAB, kuras gan uzņēmējs pašlaik neatklāj.
Tikmēr 10 gadus ilgo laika nogriezni starp viņa piesaukto notikumu un ēteru Latvijas Televīzijas raidījumā "Kas notiek Latvijā?" Kadžulis skaidro ar to, ka uzstāšanās sabiedriskajā medijā esot bijusi vēl viena iespēja ziņot par notikušo, jo drošības iestādes neesot reaģējušas uz sākotnējām ziņām. Tagad informācija izpausta tiešraidē sabiedriskajā medijā, lai dotu iespēju sabiedrībai un medijiem reaģēt.
Atstāstot savu versiju par 2014. gada 4. oktobrī, Saeimas vēlēšanu dienā, notikušo, Kadžulis pastāstīja, ka "Soaar" darbinieki Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) konferenču zālē bija uzstādījuši tehniku, lai varētu redzēt, kā ienāk dati no vēlēšanu iecirkņiem. Vakarā "Vienotības" pārstāvis CVK Kārlis Kamradzis turp esot atvedis "Vienotības" biedri Sanitu Stelpi, kura sākusi skatīties sistēmā ienākošos rezultātus un priekšlaicīgi, visdrīzāk, kādam tos sūtījusi. Jau šo situāciju Kadžulis vērtējis kā neatbilstošu.
Pēc tam nakts vidū, iespējams, ap pulksten 2 Kadžulim esot piezvanījis Kampars, vaicājot, kur uzņēmējs atrodas, jo nepieciešams steidzami satikties. Kadžulis gan prasījis, vai tiešām tikšanās reizei jānotiek tobrīd, bet Kampars esot uzstājis. Tā kā uzņēmējs bijis CVK telpās, tikšanās notikusi netālu esošo Zviedru vārtu arkā, kur Kampars esot aicinājis nodrošināt to, lai Solvita Āboltiņa tiktu ievēlēta Saeimā.
Kadžulis esot bijis šokā par šādu mēģinājumu ietekmēt Saeimas vēlēšanu rezultātus un par to uzreiz ziņojis gan tagad jau mūžībā aizgājušajam tā laika CVK priekšsēdētājam Arnim Cimdaram, gan arī vienam no "Soaar" darbiniekiem. Pats esot atteicis Kampara lūgumam. Pēc sarunas uzņēmējs saviem darbiniekiem tajā vakarā licis daudz uzmanīgāk sekot notiekošajam, jo esot bijis redzams, ka tiekot mēģināt paveikt ko sliktu.
Vaicāts par daļā sabiedrības radušos satraukumu, vai līdzšinējās vēlēšanas bijušas godīgas, Kadžulis uzsvēra, ka var "garantēt un apzvērēt", ka laikā no 2010.gada līdz 2022.gadam, kad "SOAAR" strādāja pie vēlēšanu sistēmu nodrošināšanas, viņa uzņēmums darījis visu, lai nepieļautu nekādas manipulācijas. Viņš arī sīkāk uzskaitīja paveikto, lai nodrošinātu vēlēšanu sistēmu caurspīdīgumu, tajā skaitā nodrošinātu speciālu pieeju arī medijiem.
Kadžulis pašlaik atturas sniegt sīkāku informāciju par kādiem apstiprinošiem faktiem saistībā ar Kampara izteikumiem, lai "nedotu priekšrocības otras puses aizstāvībai", ja Kampars nolemtu vērsties tiesā.
Uzņēmējs arī vērsa uzmanību citai lietai. Kopš 2019. gada viņš SAB, Valsts drošības dienestam, bijušā premjera Krišjāņa Kariņa (JV) birojam ziņojis par neatbilstībām, ka valsts iepirkums ticis rīkots vien pēc "Soaar" jau paveiktajiem darbiem. Tomēr uz to neesot reaģēt, savukārt 2022. gadā "Soaar" "saņēmis" pret to vērstu kriminālprocesu.
Jau vēstīts, ka Kampars Kadžuļa izteikumus raidījumā "Kas notiek Latvijā?" vērtē kā absurdus un nepatiesus.
"Neko tādu nevienam nekad neesmu ne prasījis, ne devis mājienu. Tie ir absurdi apgalvojumi, kas neatbilst patiesībai," uzsvēra Kampars. Bijušais politiķis pauda neizpratni, kāpēc šādi nepatiesi pārmetumi parādījušies desmit gadus pēc it kā notikušas sarunas. Līdz šādam absurdam un klaji nepatiesam apgalvojumam var aizdomāties tikai drudža murgos, izteicās bijušais "Vienotības" ģenerālsekretārs.
Vaicāts par Kadžuļa apgalvojumu, ka viņam ticis zvanīts Saeimas vēlēšanu naktī, Kampars domā, ka šādu zvanu neesot veicis, vienlaikus piebilstot, ka nav iespējams atcerēties visus pirms desmit gadiem notikušos telefonzvanus.
Kampars stāstīja, ka ar Kadžuli saticies dažas reizes, viņam bijuši ļoti maz kontakti ar šo cilvēki, tāpēc politiķis nedomā, ka būtu Kadžulim zvanījis Saeimas vēlēšanu naktī vai ap to laiku.
Savukārt, komentējot Kadžuļa apgalvojumu, ka pēc noraidošās atbildes par iejaukšanos balsu skaitīšanā Kampars viņam faktiski esot draudējis, ka "nu tad būs visādi", bijušais politiķis uzsvēra, ka tas ir pilnīgs absurds, un ka par šādām tēmām ar Kadžuli nekad neesot runājis.
Kampars vēl domās, kā vērsties pret šiem apmelojumiem, kas iet "stipri pāri saprāta robežām". Vaicāts, vai varētu vērsties tiesā pret Kadžuli par cieņas un goda aizskaršanu, bijušais politiķis skaidroja, ka viņš vēl uzklausīs juridiskus padomus, kā rīkoties.
Kā ziņots, Kadžulis , kurš apsūdzēts lietā par krāpšanos CVK iepirkumā, LTV apgalvoja, ka 2014. gada rudenī notikušo 12. Saeimas vēlēšanu naktī Kampars viņu aicinājis parunāties un paudis bažas, ka Āboltiņai varētu pietrūkt balsu iekļūšanai Saeimā. "Mums vajag, lai tu izdari, lai viņa tiktu ievēlēta," it kā Kampara pirms desmit gadiem teikto atstāstīja Kadžulis . "Es saku, vai tu saproti, ko tu prasi, tu prasi viltot vēlēšanu rezultātus. Es uz tās takas nekad mūžā nestāšos. Un es atteicu. [Kampars] Teica – nu tad būs visādi," raidījumā apgalvoja Kadžulis .
Viņš sacīja, ka šos apgalvojumus varot pierādīt tikai ar to, ka Āboltiņa galu galā netika ievēlēta, tomēr 12. Saeimā iekļuva pēc tam, kad deputāta mandātu nolika Saeimā no "Vienotības" saraksta ievēlētais Jānis Junkurs. Viņš paziņoja, ka esot saņēmis darba piedāvājumu kādā Honkongas uzņēmumā. Viņa valsts amatpersonas deklarācijā gan neuzrādījās darbs Honkongas uzņēmumā, kas lika secināt, ka viņš no Saeimas aizgājis, lai atbrīvotu vietu Āboltiņai.
Kadžulis sacīja, ka par notikušo esot ziņojis SAB, tomēr atsaucība esot izpalikusi. "Es par to ziņoju vairākas reizes SAB. Domājat, kaut kas notika? Tur ir tā kā pret sienu, tāpat kā KNAB. Vienā brīdī nolaižas rokas kaut ko ziņot, jo neviens neko nedara," pārmeta Kadžulis .
SAB, KNAB un Valsts drošības dienests gan norāda, ka šāds iesniegums nav saņemts.
Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) pēc šiem paziņojumiem uzsvēra, ka lūgs tiesībsargājošās iestādes pārbaudīt publiski izskanējušo apgalvojumu. Siliņa uzsvēra, ka Kadžuļa teiktais par mēģinājumu ietekmēt Satversmē nostiprinātās demokrātiskās procedūras nedrīkst palikt bez sekām. "Vai nu tā ir bijis, un likuma priekšā ir jāatbild vienam, vai nu tā nav bijis, un likuma priekšā ir jāatbild otram. Ir jāpauž ļoti skaidrs Latvijas konstitucionālo kārtību un drošību aizsargājošo iestāžu viedoklis - jābūt gan vērtējumam, gan rīcībai," uzskata premjere.
Līdz ar to viņa apņēmusies pieprasīt informāciju no valsts drošības iestādēm, kā arī aicināt ģenerālprokuroru pārbaudīt izskanējušos apgalvojumus.
Prokuratūrā patlaban atrodas kriminālprocess par krāpšanos CVK rīkotajā IT iepirkumā. Šajā lietā viens no apsūdzētajiem ir Kadžulis. Viņa vadītais uzņēmums vairākkārt uzvarēja CVK un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes iepirkumos.
2024. gada aprīlī Kadžulis TV3 raidījumam "Nekā personīga" apgalvoja, ka "Vienotība" astoņus gadus bez maksas izmantojusi "SOAAR" veidoto sistēmu vēlēšanām kongresos, neveicot par pakalpojumiem lūgto samaksu. KNAB saistībā ar to sācis resorisko pārbaudi. Vēl pēc nedēļas jau sekoja Kadžuļa paziņojumi, ka Kampars esot centies ietekmēt balsu skaitīšanu 2014. gada Saeimas vēlēšanās.