Īpašumi Bulgārijā piederēja sievai nevis man, saka Bartaševičs

Bartaševičs norādīja, ka viņam tagad tiek inkriminēti 2007. gadā nedeklarēti nekustamie īpašumi Bulgārijā, kuri viņam nekad neesot piederējuši. To īpašniece bijusi viņa sieva. Šo informāciju varot pārbaudīt Bulgārijas nekustamo īpašumu reģistrā.

Bartaševičs joprojām uzskata, ka pret viņu sāktajiem kriminālprocesiem ir politisks raksturs, lai iznīcinātu gan viņu kā politiķi, gan partiju "Kopā Latvijai". Viņš pieļauj, ka visām vajāšanām ir izteikti politisks raksturs, nevis Rēzeknes pašvaldības finanšu problēmas. "Ir pieņemts lēmums iznīcināt mani un partiju. Tam tiek piesaistīti ievērojami valsts pārvaldes resursi," uzskata Bartaševičs.

Jau vēstīts, ka prokuratūra uzrādījusi apsūdzību bijušajam Rēzeknes mēram Bartaševičam par ierobežotas pieejamības informācijas izpaušanu sievai Olgai, savukārt Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) piektdien vēl vienā kriminālprocesā rosinājis apsūdzēt Bartaševiču par nepatiesu ziņu norādīšanu deklarācijā.

Piektdien KNAB nodeva Noziedzīgu nodarījumu valsts institūciju dienestā izmeklēšanas prokuratūrai kriminālprocesu, kurā ieguva pierādījumus tam, ka bijušais Rēzeknes pašvaldības priekšsēdētājs 16 gadu garumā valsts amatpersonas deklarācijās nav norādījis pilnīgu informāciju par darījumiem ar nekustamajiem īpašumiem un fiziskajām personām kopsummā par gandrīz 270 000 eiro, informēja KNAB.

KNAB pirmstiesas izmeklēšanā iegūtie pierādījumi liecina, ka laikā no 2007. gada līdz 2023 .gadam bijušais domes priekšsēdētājs valsts amatpersonas deklarācijās nav norādījis informāciju par diviem kopīpašumā ar radinieci esošiem nekustamajiem īpašumiem Bulgārijā. Tāpat šī valsts amatpersona deklarācijās nav norādījusi darījumus, kas saistīti ar šo īpašumu iegādi un pārdošanu kopsummā par 205 786,50 eiro, kā arī 64 000 eiro darījumus ar fiziskajām personām.

Pirmstiesas izmeklēšanas rezultātā KNAB rosinājis prokuratūru sākt kriminālvajāšanu pret bijušo priekšsēdētāju par nepatiesu ziņu norādīšanu likumā noteiktajā ienākumu, īpašuma, darījumu vai cita mantiska rakstura deklarācijā, ja nepatiesas ziņas norādītas par mantu lielā apmērā.

Nepatiesai ziņu norādīšanai valsts amatpersonas deklarācijā ir ne tikai juridiskas sekas, bet arī vairāki citi negatīvi aspekti. Šādi noziedzīgi nodarījumi maldina sabiedrību par faktisko valsts amatpersonas mantisko stāvokli un grauj uzticību gan valsts amatpersonām, gan valsts pārvaldei, norāda KNAB. Cita starpā tas ierobežo sabiedrības iespējas sekot līdzi amatpersonu mantiskajam stāvoklim, amatpersonai stājoties amatā un beidzot pildīt amata pienākumus, kas savukārt kalpo kā atskaites punkts godīgākas un atklātākas sabiedrības attīstībā.

Aprīļa sākumā KNAB citā lietā bija rosinājis prokuratūrai apsūdzēt Bartaševiču par to, ka viņš izpaudis ierobežotas pieejamības informāciju sievai Olgai un desmit gadu garumā kārtējās valsts amatpersonas deklarācijās nav norādījis pilnīgu informāciju par izsniegtā aizdevuma daļu 33 000 eiro apmērā.

KNAB iegūtie pierādījumi liecina, ka bijušais Rēzeknes domes priekšsēdētājs, personīgu motīvu vadīts un ģimenes locekles pamudināts, uzdeva pašvaldības darbiniecei iegūt informāciju no amata pienākumu pildīšanai pieejamās datubāzes.

Darbiniece iegūto ierobežotās pieejamības informāciju saistībā ar vairākiem nekustamajiem īpašumiem nodeva Bartaševičam, kurš šīs ziņas izpauda ģimenes loceklei, kura, pēc aģentūras LETA rīcībā esošās informācijas, ir viņa sieva un vairāku uzņēmumu īpašniece Olga Bartaševiča. Piemēram, kā liecina "firmas.lv" informācija, Batrtaševičai kopā ar vīrabrāli Mihailu Bartaševiču uz pusēm pieder SIA "Latgalija", kas saskaņā ar Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā redzamajiem datiem vairākkārt uzvarējusi apjomīgos Rēzeknes pašvaldības iepirkumos.

Tāpat izmeklēšanā noskaidrots, ka Bartaševičs no 2014. gada kārtējās valsts amatpersonas deklarācijās nav norādījis informāciju par ģimenes loceklei izsniegtā aizdevuma daļu 32 984 eiro apmērā.

Ņemot vērā minēto, KNAB rosinājis sākt kriminālvajāšanu pret bijušo Rēzeknes mēru par neizpaužamu ziņu, kas nav valsts noslēpums, izpaušanu.

Tāpat KNAB viņam inkriminēja nepatiesu ziņu par mantu vai citiem ienākumiem lielā apmērā norādīšanu valsts amatpersonas deklarācijā. Savukārt amatpersonas ģimenes locekli bija rosināts apsūdzēt par uzkūdīšanu izpaust neizpaužamas ziņas.

Tikmēr pašvaldības darbiniecei kriminālprocesa laikā mainīts statuss un izmeklēšanas darbībās viņa piedalījās liecinieka statusā.

Prokuratūrā piektdien noskaidroja, ka apsūdzība ir uzrādīta un izsniegta abām personām.

Jau ziņots, ka 2023. gada rudenī Rēzeknes pilsētā tika konstatēti finanšu pārkāpumi, kas noveda pie nespējas segt finanšu saistības. Šādos apstākļos vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa (JV) atstādināja no amata toreizējo Rēzeknes mēru Bartaševiču. Viņš savu atstādināšanu ir apstrīdējis tiesā, bet viņa partijas biedri no partijas "Kopā Latvijai" kādu laiku centās panākt visas Rēzeknes domes atlaišanu un ārkārtas vēlēšanas.

Ministrijā norāda, ka Rēzeknes domes priekšsēdētājs tika atstādināts par būtiskiem un sistemātiskiem pārkāpumiem, vadot domes darbu un atbildot par pašvaldības budžeta izpildes procesa organizāciju un vadību. Attiecīgie pārkāpumi, kā arī tas, ka domes priekšsēdētājs nav sniedzis faktos balstītu, patiesu, salīdzināmu, saprotamu un pilnīgu informāciju par pašvaldības finansiālo stāvokli un par pašvaldības budžeta sagatavošanu un izpildi, apliecinājuši domes priekšsēdētāja nespēju pildīt savus pienākumus.

Rēzeknes pašvaldības 2023. gada budžeta izstrādē ir pieļauti vairāki pārkāpumi, secināts Valsts kontroles (VK) veiktajā revīzijā, kurā tika vērtēts, vai Rēzeknes pašvaldības rīcība budžeta un finanšu vadībā ir atbilstoša regulējumam.

VK revīzijas laikā sadarbojās ar tiesībsargājošajām iestādēm – Valsts policiju un KNAB, kas attiecīgi sāka resorisko pārbaudi. KNAB februārī apstiprināja, ka pārbaude joprojām turpinās.