Rēzeknes eksmēra Bartaševiča ienākumi pērn – 42 351 eiro

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa (JV) Bartaševiču no amata atstādināja pagājušā gada 2.novembrī par būtiskiem un sistemātiskiem pārkāpumiem, vadot domes darbu un atbildot par pašvaldības budžeta izpildes procesa organizāciju un vadību.

Salīdzinot ar 2022. gadu, kad Bartaševiča ienākumi bija 43 575 eiro, pērn tie samazinājušies par 1224 eiro.

Pagājušajā gadā Rēzeknes novada domē atstādinātais mērs algā saņēma 33 490 eiro, Latgales plānošanas reģions, kur viņš ieņem padomes priekšsēdētāja vietnieka amatu, algā izmaksājis 5572 eiro. Apdrošināšanas atlīdzībā "ERGO Life Insurance SE Latvijas filiāle" izmaksājusi 3288 eiro.

Bartaševičs deklarējis, ka viņam pieder SIA "Recce" 0,5 kapitāldaļas 1734 eiro vērtībā, kā arī 4368 AS "Rīgas starptautiskā autoosta" kapitāldaļas 436,8 eiro vērtībā.

Tāpat atstādinātā pilsētas mēra īpašumā kopš 2021.gada ir nekustamais īpašums Rīgā, savukārt lietošanā – nekustamais īpašums Rēzeknē.

AS "Swedbank" viņš uzkrājis 7883 eiro, AS "Luminor Bank" Latvijas filiālē – 6868 eiro. Pērn viņš deklarējis aizņēmumu 8000 eiro, kā arī 53 000 eiro parādsaistības.

Jau vēstīts, ka prokuratūra uzrādījusi apsūdzību atstādinātajam Rēzeknes mēram Bartaševičam par ierobežotas pieejamības informācijas izpaušanu sievai Olgai, savukārt Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) piektdien vēl vienā kriminālprocesā rosinājis apsūdzēt Bartaševiču par nepatiesu ziņu norādīšanu deklarācijā.

KNAB pirmstiesas izmeklēšanā iegūtie pierādījumi liecina, ka laikā no 2007.gada līdz 2023.gadam bijušais domes priekšsēdētājs valsts amatpersonas deklarācijās nav norādījis informāciju par diviem kopīpašumā ar radinieci esošiem nekustamajiem īpašumiem Bulgārijā. Tāpat šī valsts amatpersona deklarācijās nav norādījusi darījumus, kas saistīti ar šo īpašumu iegādi un pārdošanu kopsummā par 205 786,50 eiro, kā arī 64 000 eiro darījumus ar fiziskajām personām.

Pirmstiesas izmeklēšanas rezultātā KNAB rosinājis prokuratūru sākt kriminālvajāšanu pret bijušo priekšsēdētāju par nepatiesu ziņu norādīšanu likumā noteiktajā ienākumu, īpašuma, darījumu vai cita mantiska rakstura deklarācijā, ja nepatiesas ziņas norādītas par mantu lielā apmērā.

Nepatiesai ziņu norādīšanai valsts amatpersonas deklarācijā ir ne tikai juridiskas sekas, bet arī vairāki citi negatīvi aspekti. Šādi noziedzīgi nodarījumi maldina sabiedrību par faktisko valsts amatpersonas mantisko stāvokli un grauj uzticību gan valsts amatpersonām, gan valsts pārvaldei, norāda KNAB. Cita starpā tas ierobežo sabiedrības iespējas sekot līdzi amatpersonu mantiskajam stāvoklim, amatpersonai stājoties amatā un beidzot pildīt amata pienākumus, kas savukārt kalpo kā atskaites punkts godīgākas un atklātākas sabiedrības attīstībā.

Aprīļa sākumā KNAB citā lietā bija rosinājis prokuratūrai apsūdzēt Bartaševiču par to, ka viņš izpaudis ierobežotas pieejamības informāciju sievai Olgai un desmit gadu garumā kārtējās valsts amatpersonas deklarācijās nav norādījis pilnīgu informāciju par izsniegtā aizdevuma daļu 33 000 eiro apmērā.