Visvairāk pieteikumu klātienē šogad iesniegts tiesību zinātņu studiju programmā (877), uz katru valsts finansēto studiju vietu tajā pretendē vairāk nekā 20 reflektantu. Tomēr tik un tā muļķību testos nav mazums. "Ja cilvēks vēlas studēt tiesību zinātnes, viņam tomēr vajadzētu zināt to, kas rakstīts vidusskolas tiesību pamatu grāmatā," laikrakstam bilst Briede.
Tā reflektantu darbos atklāti jauni mantošanas veidi - ombuds, garīgais, ķermeniskais un bezķermeniskais. Pilnīgā nopietnībā stāstīts, ka Vladimirs Iļjičs Ļeņins apkopojis pazīstamākās romiešu tiesības. Testos arī atklājies, cik maz jauniešus interesē politika.
Lasot reflektantu atbildes, var uzzināt, ka Satversmes tiesas priekšsēdētāja ir Ingrīda Ūdre, bet iekšlietu ministra krēslā jau desmit gadus spītīgi sēž Ģirts Valdis Kristovskis. Tieslietu ministra amatā "iecelts" Ilmārs Rimšēvičs, vai, piemēram, Einars Repše, vai Jānis Ādamsons. Nezinādams atbildi uz jautājumu, kas ir tieslietu ministrs, kāds LU Juridiskajā fakultātē studēt gribošs jaunietis švītīgi uzrakstījis: "Tas būšu es!".
Kāds reflektants uzskata, ka neseno XXIII Dziesmu svētku sieviešu un vīru koru koncerta nosaukums bijis "Eirovīzija", bet vēl kādam liekas, ka mazākumtautību festivāla nosaukums drūmi vēstījis "Mums iet grūti".
"Vēl sliktākas par viduvējām ir literatūras zināšanas," izlabojis aptuveni 50 reflektantu darbus, "Dienā" secina Saeimas Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš. Lai gan testā prasīts uzrādīt autorus darbiem, kas obligāti lasāmi 11. un 12.klasē, daudzi nezina nevienu no tiem.
Vairākums LU fakultāšu studentus atlasa pēc latviešu valodas testa un centralizēto eksāmenu rezultātiem, "Dienai" saka LU pirmsstudiju sektora vadītāja Astra Kravčenko. Tikai Juridiskā, Sociālo zinātņu, Pedagoģijas un psiholoģijas, Filoloģijas un Moderno valodu fakultātes prasa reflektantiem zināšanas apliecināt vēl vienā testā.
Īpaši nabadzīgas esot valsts valodas un literatūras zināšanas. Tās jauniešiem ir tik sliktas, ka augstskolas jau vairākus gadus uzstājīgi lūdz centralizēto eksāmenu sarakstā iekļaut latviešu valodu un literatūru, neslēpj Izglītības satura un eksaminācijas centra vadītāja vietniece Anitra Irbe un latviešu valodas un literatūras speciālists pārbaudes darbu jautājumos Kaspars Špūle. Taču centralizētais valsts valodas eksāmens pagaidām ir tikai mazākumtautību skolu jauniešiem, un tas rādot, ka zināšanas ir visai vājas, dažas eksāmena lapas ir tukšas. Savukārt tiem jauniešiem, kas mācās latviski, tradīcijas dēļ jāraksta domraksts.
LU iestājeksāmeni turpināsies visu šo nedēļu, citās augstskolās - līdz pat augusta vidum.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!