"Līdztiesības" līdere gan norādīja, ka viņas rīcībā esošā informācija liecina, ka Latvijas valdība mēģina tiesas sprieduma publiskošanu novilcināt. "Latvijas valdība regulāri iesniedz papildu dokumentus, kas ir ļoti sīkumaini un nebūtiski, tādējādi cenšoties novilcināt sprieduma publiskošanu," sacīja Ždanoka.
Savukārt valdības pārstāve starptautiskajās institūcijās Inga Reine Ždanokas apgalvojumus pilnībā noliedza. "Mums nav iespējas novilcināt tiesas sprieduma publiskošanu pēc būtības, turklāt publiskot spriedumu var tikai tad, kad tas ir gatavs, mums informācijas par to, ka spriedums būtu pieņemts, nav," sacīja Reine.
Reine nevēlējās sīkāk komentēt Ždanokas paziņojumus. "Pārējo neuzskatu par komentēšanas vērtu, katram cilvēkam ir tiesības uz savu viedokli," sacīja Reine. Viņa arī norādīja, ka Latvijas valdībai nav informācijas, kad spriedumu publiskos.
Pārliecināta par uzvaru tiesā Ždanoka ir arī tāpēc, ka Satversmes tiesas 2000.gada spriedums, kad arī tika apstrīdēti ierobežojumi piedalīties vēlēšanās, bija neviennozīmīgs. Viņa uzsvēra, ka toreiz tikai viena Satversmes tiesas tiesneša balss izšķīra spriedumu par labu ierobežojumiem un sprieduma tekstā bija pausta pārliecība, ka šādiem ierobežojumiem jābūt terminētiem. "Satversmes tiesai nebūs vairs nekādu juridisku argumentu, lai mums atteiktu," sacīja "Līdztiesības" līdere.
Ja ierobežojumus bijušajiem VDK darbiniekiem un Komunistiskās partijas biedriem iestrādās arī Eiroparlamenta vēlēšanu likumā, šo normu Satversmes tiesā apstrīdēs Ždanokas pārstāvētā kreiso spēku apvienība "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" (PCTVL).
Ždanoka uzsvēra, ka tiesas spriedumi, kas ierobežojumus varētu atzīt par nelikumīgiem, noteikti ietekmēs Eiropas Parlamenta vēlēšanu norisi un, ja ECT vai Satversmes tiesas spriedumi būs par labu Ždanokai, taču tiks publiskoti pēc Eiroparlamenta vēlēšanām, Eiroparlamenta vēlēšanas Latvijā varētu atzīt par nenotikušām.
PCTVL pārstāvji informēja, ka tieši saistībā ar vēlēšanu likuma ierobežojumiem PCTVL iesniegusi Saeimā vairākus grozījumus vēlēšanu likumos, kas ierobežojumus kandidēt VDK darbiniekiem un bijušajiem Latvijas Komunistiskās partijas pārstāvjiem, kuri partijā darbojās arī pēc 1991.gada 13.janvāra, atceļ.
"Līdztiesības" līdere, kuras vārds svītrots no 7.Saeimas deputātu kandidātu saraksta un kurai anulēts Rīgas domes deputāta mandāts, sūdzas par aizskartajām tiesībām uz brīvām, demokrātiskām vēlēšanām, kā arī tiesībām uz saviem uzskatiem un asociāciju brīvību. Ždanoka no Latvijas valsts vēlas piedzīt 75 000 eiro kā morālo atlīdzību, 2236 latus par materiālajiem zaudējumiem, savukārt vēl 10 105 eiro un 1060 latu kā atlīdzību par tiesu izdevumiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!