Rīgas cirka zemes īpašnieka testamentu atzīst par spēkā neesošu  (5)

Tiesa par testamenta spēkā esamību lēma pēc Bīviņa atraitnes Sarmītes Bīviņas prasības.

Kā ziņots, tiesā nopratinātais liecinieks Vladislavs Jeršovs, kurš bijis viens no tiem cilvēkiem, kuri 1998.gada septembrī parakstīja Bīviņa testamentu kā testamentārie liecinieki, īsti nevarēja atcerēties, ko parakstījis, jo neviens viņam to īsti neesot paskaidrojis. Viņš stāstīja, ka mājas kaimiņiene Dzintra Žilde lūgusi viņu atnākt un parakstīties "uz kaut kādiem dokumentiem". Žildes dzīvoklī bijis arī Bīviņš.

Jeršovs, apskatot tiesas uzrādītos dokumentus, apliecināja savu parakstu, taču arī izteicās, ka viena no lapām, kurā viņš parakstījies, bijusi tukša - tajā minēti viņa personas dati un viņš tos apliecināja.

Prasītājas Sarmītes Bīviņas advokāts Rinalds Bušs tiesu debatēs vairākkārt norādīja uz faktu, ka testamentārie liecinieki snieguši pretrunīgas liecības par dokumenta parakstīšanas apstākļiem. Turklāt vienu no tā eksemplāriem parakstījis Dzintras Žildes dēls Ernests Žilde un viņa draudzene Tatjana Strode. Tā kā abas personas bija pazīstamas ar Žildi, kurai par labu testaments sagatavots, viņus nevar uzskatīt par ticamiem lieciniekiem, kā to nosaka Civillikums (CL).

Bušs arī norādīja, ka tiesas procesā citi liecinieki stāstījuši par Bīviņa un Žildes dēla Ernesta saspīlētajām attiecībām, par to, ka, iespējams, Žilde draudējis Bīviņam ar izrēķināšanos. Pēc advokāta domām, šādas liecības rada šaubas, vai Bīviņš testamentu sastādījis pēc brīvas gribas un spējis apzināties savu rīcību.

Kā debatēs sacīja Bušs, nevar nepievērst uzmanību arī faktam, ka tikai dažas stundas pēc testamenta sagatavošanas Bīviņš gāja bojā ceļu satiksmes negadījumā - viņu uz ielas notrieca automašīna. Lai gan liecinieki stāsta, ka Bīviņš tajā dienā vēl gājis kopēt testamentu un tā kopijas nesis Dzintrai Žildei, viņam līdz esošajā čemodānā policija nevienu testamenta eksemplāru neatrada.

Analizējot visas šaubas, kas radušās tiesas procesa gaitā, Bušs izteica pārliecību, ka šādi apstākļi neļauj uzskatīt, ka testaments tika sagatavots no brīvas gribas, tādēļ tas atzīstams par spēkā neesošu.

Savukārt Dzintras Žildes advokāts Gvido Zemrībo lūdza tiesu prasību apmierināt tikai daļā par likumā paredzētās 1/4 mantojuma daļas piešķiršanu atraitnei, jo šī prasības daļa esot pamatota. Pārējā daļā Zemrībo prasību lūdza noraidīt, uzskatot to par nepamatotu.

Zemrībo nepiekrita prasītājas advokāta viedoklim, ka testamentārajiem lieciniekiem bija jāpārliecinās par testamenta sastādītāja spēju kontrolēt savu rīcību. "Testamentāro liecinieku uzdevums ir apstiprināt parakstu, nevis pārliecināties par testamenta pareizību," sacīja advokāts.

Zemrībo uzsvēra, ka visi lietā esošie materiāli liecina, ka "šis nav tas gadījums, kad par labu pirmajam pretimnācējām uzrakstīts testaments", bet drīz pēc tam iet bojā testamenta sastādītājs un tas liekas aizdomīgi. Advokāts uzsvēra, ka nav nekāda pamata mest ēnu uz Dzintru Žildi par to, ka viņa jel kādā veidā būtu vainīga Bīviņa nāvē. "Policija šo gadījumu ir izmeklējusi un atteikusi ierosināt krimināllietu, jo tika konstatēts, ka Bīviņš pats pārkāpa ceļu satiksmes noteikumus," sacīja advokāts.

Kā ziņots, kopš 1990.gada sākuma dažādās tiesās notiek tiesāšanās starp "Rīgas cirku" un bijušo cirka mākslinieci Žildi, kura gadu gaitā dažādu juridisku spekulāciju dēļ ieguvusi daļējas mantojuma tiesības uz zemi, kas atrodas zem "Rīgas cirka".

Šajā tiesā izskatīšanas stadijā atrodas arī Bīviņa atraitnes Sarmītes Bīviņas pieteikums par apstiprināšanu mantojuma tiesībās. Šajā iesniegumā viņa kā neatraidāmā mantiniece lūdz atzīt viņas tiesības uz ēku un zemi, uz kuru Žilde pretendē kā testamentārā mantiniece. Jau vēstīts, Bīviņš ar dāvinājuma līgumu Žildei uzdāvinājis zemi zem cirka izrāžu nama.

2003.gada 12.jūnijā tiesa izlēma, ka Rīgas cirkam jāizmaksā Žildei nomas maksa - 5% no zemes kadastrālās vērtības.

Savukārt Rīgas apgabaltiesā izskatīšanā patlaban atrodas ģenerālprokuratūras prasība pret Žildi un Vilhelmīni Mangali, kurā prokuratūra lūdz atzīt valsts tiesības uz "Rīgas cirka" ēku. Šajā prasībā kā trešās personas pieaicināti uzņēmums "Rīgas cirks" un AS "Parex banka".

Prokuratūra uzskata, ka ēkas Merķeļa ielā 4 mantošanas tiesības par labu Mangalei un Žildei noformētas nelikumīgi. Bīviņš miris, iepriekš paspējot uzdāvināt zemi Žildei, kura, neņemot vērā neskaidrības ar ēku un zemes īpašuma tiesībām, jau 1999.gadā "Parex bankā" nelikumīgi ieguvusi aizdevumu, ieķīlājot "Rīgas cirka" zemi.

Strīdā par īpašuma tiesībām tiesvedība apturēta līdz brīdim, kamēr spēkā būs stājies spriedums lietā, kurā tiek vērtēts Bīviņa testamenta autentiskums.

Kultūras ministrijas pakļautībā esošais valsts uzņēmums "Rīgas cirks" atrodas ekonomiski izdevīgā vietā, Rīgas centrā, un ir viens no trim pasaulē vecākajiem stacionārajiem cirkiem. Savas pastāvēšanas 115 gadus tas nepārtraukti funkcionējis tieši un tikai kā cirka izrādīšanas vieta.