Speciālists skaidroja, ka Valmieras seismiskās novērošanas stacijā bijis novecojis dators, kurš vairākkārt remontēts un strādājis slikti. Diemžēl zemestrīces laikā dators bijis izgājis no ierindas un Valmieras ģeotehnologs par to nav zinājis. Līdz ar to dati par zemestrīci Latvijā no Valmieras seismiskās novērošanas stacijas nebūs pieejami.
Kā stāstīja Ņikuļins, datus par Latvijā novēroto zemestrīci turpinās vākt, aptaujājot iedzīvotājus. Patlaban no Rīgas saņemtas jau 43 aizpildītas anketas. Līdzīgas anketas nosūtītas arī iedzīvotājiem citur Latvijā.
Ņikuļins informēja, ka sadarbībā ar Kaļiņingradas un Lietuvas zinātniekiem plānots izstrādāt izoseismisko karti Baltijas reģionam. Šajā kartē tiks iezīmētas vietas, kurās iespējami pazemes grūdieni, tiks noteikta arī iespējamā satricinājumu intensitāte dažādos apvidos. Kartes izstrāde varētu prasīt vairākus mēnešus. Kā norādīja Ņikuļins, līdz šim arī Kaļiņingradā nav darbojusies neviena seismiskās novērošanas stacija un nav strādājis neviens seismologs.
Kā ziņots, pagājušajā nedēļā, 21.septembrī, Baltijas jūras reģionā tika novēroti divi pazemes grūdieni, kuru epicentri atradās Kaļiņingradas apgabalā - pirmās zemestrīces stiprums bija vairāk nekā piecas balles pēc Rihtera skalas, otrās - 5,2 balles.
Zemes virsmas svārstību intensitāte pēc starptautiskās 12 ballu satricinājumu skalas Liepājā varētu būt sasniegusi 3,5 balles pirmajā zemestrīcē ap plkst.14.10 un 3,8 balles otrajā zemestrīcē ap plkst.16.35.
Līdz šim pēdējā stiprā zemestrīce Baltijā notikusi 1976.gadā Igaunijā, Osmusāres salā. Toreiz Igaunijā notikušās zemestrīces laikā zemes virsmas satricinājuma intensitāte sasniegusi sešas līdz septiņas balles. Par zemes svārstību stiprumu Latvijā šīs zemestrīces laikā ziņu nav.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!