Pēc viņa teiktā, gadu gaitā pārbaudīta un iecienīta vērtība ir siļķe kažokā, kas ir viegli pagatavojams, garšīgs un sātīgs ēdiens.
"Ziemassvētkos tas garšos īpaši labi, jo kažoku var salikt no Latvijas rudens ražas labumiem - sulīgām un saldām sarkanajām bietēm, burkāniem un miltainiem kartupeļiem. Tikai jāatceras - siļķes kažokam jāļauj vairākas stundas ievilkties, tad ēdiens iegūst lielisku garšu buķeti," pamāca pavārmākslas meistars.
Čaklākie gardēži siļķi kažokā var uzmeistarot paši, taču tie, kas svētkos nekāro rosīties pie plīts, var iegādāties šo ēdienu lielveikalu kulinārijas stendos. Īpašu un izsmalcinātu siļķes salātu variāciju svētku sezonā saviem viesiem piedāvās arī restorāns "Aqua Luna", pastāstīja Aizupietis.
Neatņemamas svētku galda sastāvdaļas, protams, ir arī krāsnī ar visu mizu cepti kartupeļi, štovēti kāposti un taukšķēti pelēkie zirņi ar speķi un sīpoliem.
"Atcerēsimies, ka zirņi un pupas Ziemassvētku naktī ir jāēd, lai nākamajā gadā nebūtu jāraud. Bet, ja cūkas šņukurs, ko mūsu senči deva arājam, lai pavasarī veiktos aršanas darbi, Tev šķiet pārāk eksotisks, uz galda vajadzētu būt vismaz cūkas cepetim. Tas nesīs laimi un sevišķi labi ies pie dūšas nākamajā dienā kopā ar Latvijas mārrutkiem un sinepēm," smaidot stāsta šefpavārs.
Ja siļķe kažokā neliekas pietiekami eksotisks ēdiens, tad var izmantot tuvāko un tālāku kaimiņvalstu Ziemassvētku svētku ēdienu tradīciju pieredzi.
Ko Ziemassvētkos galdā ceļ citās valstīs:
Igaunijā saskaņā ar tradīciju galdā jābūt 7-12 ēdieniem. Ticējums vēsta - ja Ziemassvētkos uz galda būs daudz ēdamā, pārticībā paies viss nākamais gads. Populārākā izvēle Ziemassvētku maltītei: cūkas cepetis, skābi kāposti, kartupeļi, ķirbji un brūkleņu salāti, dažādi aukstās gaļas un zivju ēdieni, asinsdesa, pīrādziņi, maizītes, tortes, rieksti un augļi. Īpašu statusu joprojām saglabā piparkūkas – gan pirktās, gan pašu ceptās, savukārt iecienītākais dzēriens - alus vai medalus.
Lietuvā izplatīts ir 12 ēdienu kults - par godu 12 apustuļiem. Ikvienam jānogaršo visi 12 ēdieni, lai nepiesauktu nelaimi. Iecienītākie ēdieni: štovēti kāposti ar krāsnī ceptiem kartupeļiem, dažādas sēnes, siļķe, arī pelmeņi. Desertam - dzērveņu pudiņš. Lietuvā alkoholiskos dzērienus Ziemassvētku maltītē nav pieņemts lietot.
Norvēģijā populārākie Ziemassvētku ēdieni ir cūkgaļas ribiņas ar kartupeļiem un štovētiem kāpostiem (atšķirībā no Latvijas tie ir ar saldenu garša), sārmā izmērcēta zivs, kas pasniegta ar bekona šķēlēm un tauku mērci, žāvētas, sālītas vai kūpinātas aitu ribiņas, dažādi cūkgaļas ēdieni - desiņas, kotletītes ar brūno mērci un samīcītām brūklenēm; tāpat populārs ir krāsnī cepts tītars, medījuma gaļa.
Desertam: rīsu krēms ar aveņu mērci vai putukrējums ar lācenēm. Norvēģi Ziemassvētkos vāra īpašu rīsu putru, kuru ēd ar sviestu un kanēli. Vārot putru, katlā iemet vienu mandeli. Kuram ēdājam mandele trāpās šķīvī, tas saņem dāvaniņu vai saldumiņu.
Arī Krievijā izplatīts ir 12 ēdienu kults, bet svarīgāks par to ir fakts, ka Krievijas iedzīvotāji sāk ieturēties tikai pēc pirmās zvaigznes parādīšanās debesīs - tā tiek pieminēta Bētlemes zvaigzne, kura spīd par godu Kristus dzimšanai. Iecienītākie ēdieni: ar dārzeņiem pildīts sivēns, kas papildināts ar graudu putru, pankūkas, ceptas un marinētas zivis, liellopu un cūku kāju galerti, zoss cepetis un medus prjaņiki.
Vācijā neatņemama svētku galda sastāvdaļa ir deserts "Stollen". Tā ir cepta augļu maize vismaz trīskāršā marcipāna un pūdercukura panējumā. Vācijā ir pieņemts Ziemassvētku vakaru pavadīt bez lielas izēšanās, bet pirmā vakara minimālisms tiek kompensēts Pirmajos un Otrajos Ziemassvētkos, kad tiek ēsts zoss cepetis ar maizes klimpām un sarkanajiem kāpostiem, asinsdesa ar dzērveņu džemu, dažādas desiņas, cepta karpa un kartupeļu salāti.
Lielbritānijā Ziemassvētku tradīcija ir kazas siera kūka ar sarkano sīpolu džemu, cepts tītars ar apceptiem kartupeļiem un dārzeņiem, papildināts ar dzērveņu mērci;
bekonā ietītas desiņas, kā arī klasiskā fritētā zivs un dārzeņi. Desertā pasniedz augļu pudiņu, kas bagātīgi papildināts ar liesmojošu brendiju. Brendija piedeva nepieciešama, lai nākamajā gadā cilvēks būtu pasargāts no ļaunajiem gariem.