Ziemassvētkiem piedien dūšīga ēšana - kaut uz mirkli aizmirsīsim par kalorijām  (3)

Godājot tēvu tēvu tradīcijas, kas koptas gadsimtiem cauri, joprojām daudzi Ziemassvētkos galdā liek tradicionālos latviešu ēdienus, jo tie arī mūsdienās garšo itin labi.

Galvenie tradicionālie Ziemassvētku ēdieni ir vārīta cūkas galvas puse vai cūkas šņukurs, zirņi un pupas. Katram ēdienam bija simboliska nozīme. Cūkas šņukuru senāk uzskatīja par arkla simbolu, jo arī cūka ar šņukuru rušina zemi. Vārītus zirņus un pupas ēda auglības veicināšanai un sauca par dzīvajiem graudiem, jo tie nav malti.

Zirņus un pupas galdā liek kopā ar vārītu cūkas galvas pusi vai šņukuru vai pārlej ar saceptu speķi un sīpoliem. No zirņiem, kartupeļiem, speķa un sīpoliem taisa zirņu pikas, ko citos novados sauc arī par kamiem, zirņu pītēm un citādi.

Citviet saimnieces taisa taukšķētos zirņus – pelēkos zirņus vāra un, kad tie gandrīz gatavi, uz ietaukotas pannas krāsnī vai pannā uz lēnas uguns izkarsē, tad tie sanāk sausi un brūni.

Galdā liek arī speķa pīrāgus, sklandu raušus, gaļu, zivi, putraimu jeb asins desas, kuru apaļie līkumi simbolizē gada beigas un sākumu, gaļas desas, ko ēda gan siltas, gan aukstas,un sautētus kāpostus.

Aizmirstībā palikusi un reti kur vairs galdā tiek likta pupu zupa ar cūkas pusgalvu, kurai klāt miežu graudi vai grūbas, kā arī kaņepju pīrāgi, medus rauši, cepti kāļi un āboli.

Reti kurš vairs mūsdienās zina, kas ir ķūķis, pladas, biguzis un grūdenis.

Ķūķi, koču jeb kūču taisa no miežu grūbām, kas tiek apgrauzdētas uz pannas, pēc tam sasautētas katlā un sajauktas ar saceptiem sīpoliem un speķa gabaliņiem. Pladas ir plācenīši, kas cepti no uzraudzētas rudzu miltu mīklas. Biguzis ir saldais ēdiens, ko gatavo no rudzu maizes, medus, dzērvenēm un putukrējuma, bet grūdeni jeb zīdeni taisa no miežu graudiem, pupām vai zirņiem, cūkas galvas vai astes kaula un kartupeļiem.

Neparasts ir ēdiens, ko sauca par dzīvo labību un gatavoja no veseliem, diedzētiem graudiem, kas ir dzīvības simbols, un pārlēja ar medu.

Mūsu dzīve un dzīvesveids ļoti atšķiras no tā, kā dzīvoja senči. "Proti, mums nav regulāras fiziskās slodzes svaigā gaisā, pārsvarā ir silta māja, mašīna, galds, dators un stress, ko visbiežāk "apēd". Šādam "biroja cilvēkam", notiesājot daudz treknas cūkgaļas, sajūta nebūt nebūs uzmundrinoša, radīsies smaguma, slinkuma sajūta, vēl vairāk gribēsies "saļimt" uz dīvāna," atgādina dietoloģe un Rīgas Stradiņa universitātes Sporta un uztura katedras docente Laila Meija.

Jautāta par latviešu tradicionālajiem Ziemassvētku ēdieniem, viņa atzīst, ka daudzi no tiem ir "ārkārtīgi trekni un kalorijām bagāti, taču svētku ēdienkarte noteikti atšķiras no ikdienas ēdieniem, un nevajag "stresot" par katru apēsto kaloriju. Vienkārši jābūt mēra sajūtai un ieteicams baudīt dažādus garšīgus, mājās gatavotus, svaigus un veselīgus ēdienus, arī zināms speķa daudzums ļaunumu nenodarīs.

Veselīgi un ieteicami no tradicionālajiem ēdieniem ir vārīti zirņi un pupas, tikai nevajag pārspīlēt ar speķi. Sautēti kāposti ir ļoti labi, tikai jāseko līdzi, cik daudz tauku pievienots, garšu var nodrošināt arī citos veidos. Sklandu rauši ir unikāla mūsu tautas recepte – ļoti laba izvēle.

Putraimu desa arī var būt laba svētku galda daļa, tikai galvenais, lai tiešām ir kvalitatīva gaļa un putraimi. Tas pats attiecas uz speķa pīrādziņiem – svarīgi gan tas, ko pilda tajos iekšā, gan mīklas sastāvs – lai nav augu tauki, iespējams, transtaukskābes. Vislabāk pīrāgus cept pašam, bet, ja iegādājaties šādus izstrādājumus konditorejā, būtu jāpajautā, kāds ir pīrāgu sastāvs un vai netiek izmantoti augu tauki vai margarīns."

Laila Meija iesaka svētkos likt galdā ne tikai tradicionālos ēdienus. "Izvēlieties dažus, kas visvairāk kārojas, paredzot vietu arī veselīgiem un ne tik kalorijām bagātiem ēdieniem, piemēram, svaigu dārzeņu salātiem un augļiem!"

Latviešu ticējums vēsta, ka "Ziemassvētkos līdz pusnaktij jāpaēd deviņas reizes, lai būtu bagātība mājās". Mūsu senči Ziemassvētkos sēdās pie galda vairākas reizes, taču tā nebija negausīga pārēšanās, tas bija simbolisks rituāls spēka un enerģijas uzkrāšanai nākamajam gadam.

Bagātīgi klātais galds un biežā ēšana bija saistīta arī ar priekšstatu par bagātības, pārticības un auglības nodrošināšanu. Ne jau velti katram ēdienam bija sava simboliskā nozīme un pat mājlopiem Ziemassvētkos ticis labāk dots ēst.

Mūsu priekšteči ticēja, ka ēdienu daudzveidība un to kopums uz galda simbolizē jaunveidojamo pasauli, jauna perioda sākumu, kas sāksies pēc Ziemassvētkiem.

Neatkarīgi no tā, ko šogad liksiet Ziemassvētku galdā, galvenais ir būt šajā vakarā visiem kopā – ģimenei, radiem vai draugiem, jo tas ir ideālais latviešu pasaules modelis un labklājības nosacījums.
"Papildus visiem ēšanas rituāliem neaizmirstiet arī par aktīvām izdarībām svaigā gaisā, tad būs laba pašsajūta un nebūs visu laiku jāsatraucas, kāpēc to visu ēdu," nobeigumā piebilst dietoloģe.

Ziemassvētku naktī vajag likt maizi uz galda, tad nekad netrūks maizes.

Ziemassvētku naktī vajaga ēst zirņus, tad būs pulka naudas.

Ziemassvētkos vārīja kūķus jeb zīdeni ar cūkas pusgalvu iekšā; mājas māte izdalīja mājas ļaudīm pa trauciņam, lai nākošais gads būtu derīgs un svētīgs.

Ziemassvētki ir auglības svētki, tādēļ Ziemassvētku sestdienā jāēd un jādzer līdz pulksten divpadsmitiem, tad būs auglīga vasara.

Ziemassvētkos darīja alu un dēja desas, kuras tika taisītas no miežu putraimiem, asinīm un maziem gaļas gabaliņiem.