Ķekatas - 8
Foto: F64
Viena no latviešu Ziemassvētku jeb ziemas saulgriežu zināmākajām tradīcijām, kas saglabājusies līdz mūsdienām, ir masku gājiens jeb iešana ķekatās, budēļos, bubuļniekos, kaļados, bukos, danču bērnos vai čigānos.

Tērpšanās maskās daudzās pasaules valstīs joprojām notiek cauru gadu, piemēram, Venēcijas karnevāls Itālijā vai Nāras parāde Ņujorkā (ASV), taču Latvijā maskošanās tradīcija vairāk raksturīga ziemas mēnešiem. Senāk masku gājieni sākās uzreiz pēc Mārtiņiem – novembra vidū –, kad bija apdarīti rudens darbi, beidzies klusais veļu laiks un bija vairāk brīvas vaļas.
Maskošanās un masku gājiena tradīcija zināma visās kultūrās un zemēs kopš neatminamiem laikiem, sākot no Āfrikas un beidzot ar Austrāliju. Senatnē maskā ietērpies cilvēks kļuva par kādu zvēru vai pārdabisku būtni, kas simboliski iezīmēja saikni starp šo sauli un aizsauli, un veica konkrētas, tēlam raksturīgas darbības.

Noārdīt veco un nomest ikdienas pelēko nastu

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!