Pirmssvētku drudzī, kas, pieņemu, ir skāris gandrīz ikvienu, ir svarīgi neaizmirst par to patiesajām vērtībām un atcerēties, ka ne jau spīdīgāas bumbās vai tirdzniecības centru preču akciju sacensībās gūsim visu, kas nepieciešams sirdssiltam Ziemassvētku vakaram.
To atgādina arī vienmēr košā televīzijas raidījumu vadītāja un radio personība Baiba Sipeniece - Gavare, kura, kā pati smejas, svētku sajūtu izdzīvo cauru gadu.
"Nav tā, ka īpašo svētku sajūtu gūstu vien reizi gadā - Ziemassvētkos. Patiesībā visa mana dzīve ir kā svētki, jo man ir neizsakāmi laimējies arī ikdienā izgaršot šo aizrautīgo prieku, strādājot savā profesijā.
Esmu iemācījusies baudīt dzīvi, sastaptos cilvēkus un mūsu kopīgi piedzīvotos brīžus, par ko esmu neizsakāmi pateicīga," stāsta Baiba, piebilstot, ka tempā, ar kādu viņa traucas caur dzīvi gan reizēm nākas sev pašai atgādināt, ka svētku sajūtu taču jāuzbur arī saviem tuvākajiem!
"Tuvojoties decembrim, atceros, ka pa vidu tai skriešanai, kādā esmu, taču nedrīkst aizmirst par bērniem. Tā nu laiku pa laikam izcepu piparkūkas, lai tās nosmaržo pa visu māju, tā acumirklī atgādinot par gaidāmajiem svētkiem. Tāpat ēdam mandarīnus, smaržo sveces, un kaut kā jau tā sajūta rodas arī viņiem."
Taujāta par ģimenes gatavošanos Ziemassvētkiem un to tradīcijām, Baiba pasmejas, ka, lai gan parasti viņa visu dara pēdējā brīdī, šogad viss noticis apbrīnojami laicīgi, tāpēc par dāvanu gādāšanu nav jālauza galva.
"Šobrīd mūsu mājās ir atvēries neliels ģimenes uzņēmums - visi ar lielu prieku eksperimentējam ar ziepju vārīšanu un tad nu skatāmies, kas no tā sanāks. Bērni ir tie gatavotāji, savukārt es atbildu par iesaiņošanu.
Kopā pavadām laiku, esam ieinteresējuši arī draugus, kas šīs ziepes labprāt saņemtu dāvanā vai savukārt uzdāvinātu kādam citam, un lieta ir aizgājusi.
Priecājos, ka man apkārt esošie cilvēki ir pašpietiekami - nevienam nav vajadzīgas ekstravagantas dāvanas, jo, redz, ir taču Ziemassvētki, kad reklāmas, radio un televīzija burtiski brēc par izdevīgākajiem piedāvājumiem. Mums visiem pietiek ar mazumiņu un vienam ar otru - tā tiešām ir lielākā dāvana," smaida Sipeniece - Gavare.
Neraugoties uz gaišo noskaņu, kas jūtama Baibas balsī, viņa atzīst, ka šogad Ziemassvētkus sagaida burtiski ar pestīšanas sajūtu.
"Šis ir bijis patiešām dranķīgs gads. Zaudējumu gads. Man pret to ir dalītas jūtas, jo profesionālajā ziņā tas ir bijis patiešām piesātināts un veiksmīgs, taču citās ir gājis smagi.
Tā nu gaidu Ziemassvētkus un Jauno gadu ar cerību, ka varbūt turpmāk būs labāk. Esmu arī daudz domājusi par to, ka dzīvē neko vairs nevēlos lūgt - tas jau būtu bezkaunīgi, jo man patiešām ir daudz! Galvenais, lai nekas netiek atņemts. Vēlos nosargāt un paturēt esošo," atzīst Baiba.
"To arī novēlu cilvēkiem - priecāties par to, kas ir, un nezaudēt sev būtisko. Tāpat vēlu mieru. Šis vārds un arī vēlējums nekad nav bijis tik reāli piepildīts. Es tiešām vēlu un vēlos, lai apstājas tas ārprāts, kas valda pasaulē.
Tāpat aicinu ieraudzīt skaistumu vienkāršās lietās. Tas patiešām ir iespējams! Katram jau tā apskaidrība, protams, nāk citādi, bet personiskais miers ir mums tepat līdzās!"