Ziemassvētkus sagaidot katrā ģimenē ir savas tradīcijas – svētku brokastis, egles rotāšana, laimīšu liešana, dziesmu dziedāšana, pantiņu skaitīšana un maltītes gatavošana, taču mūsu senči ir atstājuši mantojumā savas tradīcijas, lai arī mēs tās varētu izmantot pēc saviem ieskatiem. Ja tiktu ievērotas visas ieteicamās darbības un tradīcijas, šķiet, pa nakti nemaz nebūtu laika gulēšanai, bet varbūt vienus Ziemassvētkus ir vērts nosvinēt tieši tā?
Pirmssvētku rīts
- Ziemassvētku rītā ir jāmazgājas un jāvelk jauns un tīrs krekls. Tāpat svētku rītā ir jāuztur sevi daiļumā un jāpiekopj dabiskais skaistums – jāķemmē un jāsapucē mati, jāģērbj svinīgas drēbes un rotas, kā arī jāskatās spogulī.
- Lai arī vairums uz dievkalpojumu dodas vakarā, tradicionāli pieņemts to darīt rīta pusē. Baznīcā gūst mieru, pārdomā dzīvi, lūdz un meditē.
- Tā kā Ziemassvētkiem piemīt īpašs maģiskais spēks un to zinājuši jau mūsu senči, tad tradicionāli dienas pirmajā pusē ir jānoformulē savas vēlmes un vajadzības, vislabāk rakstiskā veidā uz papīra, tad ir lielāks spēks vēlmēm piepildīties.
- Svētku maltītes gatavošana ir neatņemama sastāvdaļa un to ieteicams darīt jau dienas pirmajā pusē, kad tiek kurināta plīts, gatavots cūkas šņukurs, cepta maize, pīrāgi, sklandu rauši, gaļas cepetis un šķovēti kāposti. Kamēr sievietes gatavo ēdienu, vīrieši brūvē dzērienus – alu, vīnu, sulu, kompotu, ķīseli un dažādus iesala dzērienus. Starp citu, ēdiena gatavošanā esot jāaicina talkā arī bērni un jāapmāca ēst gatavošanā tieši svētku dienā, tad visas pavarda zināšanas iešot roku rokā.
- Tā kā Ziemassvētkos tika arī zīlēts, tad tie, kas nevarēja tikt pie zīlniecēm, darīja to paši mājās – sacepa piparkūkas un cepumus formās, kādas atbilst dažādām dzīves situācijām – mājas, bērni, nauda, sievietes un vīrieša silueti, grāmatas, darba rīki un citi izpildījumi. Šādu aktivitāti varam pārmanto arī mēs. Katru cepumu pēc cepšanas ir jāietin papīrā un jāatliek malā, jo tie būs jāizmanto vakarā.
Ziemassvētku vakars
- Kad aiz loga kļūst tumšs, ģimenei ir jāpulcējas pie svinību galda, un kopīgi jāatceras aizvadītā gada grūtības, lai no tām atbrīvotos.
- Mājā ir jāiededz sveces, krāsns vai kamīns, jo dabiska uguns vieno un sargā ģimeni, tāpēc tā ir Ziemassvētku vakara tradīcija.
- Līdz ar tumsas iestāšanos, vakarā durvīs jāiekarina pīlādžkoku, salmu vai dzijas krustus, lai lietuvēni ietu garām mājai. To var aizstāt arī ar krīta uzzīmētiem krustiem – tas pasargās mājas iedzīvotājus no slimībām, nelaimēm un ļauniem gariem.
- Vakarā ir jāvairo gaisma pasaulē un jāatbrīvojas no tumsas sevī, kas nāk no strīdiem, ķildām, dusmām un nelāgām domām, ko var panākt sadedzinot slikto sveču liesmās vai aizlaižot domas ziemeļu vējā.
- Ja dodas ķekatās, tad pirms iziešanas no mājas, jāpaņem rokās slotu, un, ejot ārā no mājas, jāizslauka aiz sevis grīdu.
- Vakarā ir jāpulcējas pie bagātīgi klāta galda ar deviņiem ēdieniem, taču, lai arī cik gardi būtu ēdieni, nedrīkst laizīt pirkstus, jo tad turpmāko gadu tie tiks bieži sagriezti. Interesanti, ka bez tā, ka uz galda ir klāti deviņi ēdieni, esot arī jāēd deviņas reizes. Tas palīdzot pārvarēt bargo ziemas laiku, dodot spēku jaunam gadam un nodrošina māju ar pārticību.
- Vakara gaitā veic zīlēšanu ar izceptajiem cepumiem. Katrs ģimenes loceklis izvelk vienu cepumu, iztin no papīra un skatās, ko sola nākotne. Lāpstas vai cita darba rīka izvilkšana simbolizē darbu, grāmata – mācības, gredzens – precības, pretējais dzimums – vīru vai sievu.
- Ziemassvētku vakarā kopā ar ģimeni ir kopīgi jādzied, jāspēlē spēles un jārīko koncerti, kuros katrs parāda savas prasmes.
- Pēc saules norietēšanas jāuzliek maskas, jāpārģērbjas un jādodas maskoties, kas nozīmē atteikšanos no sava ‘’es’’ un, uzņemot sevī tēlojamu garu, un paliekot nepazītam, caur tēlojamā darbību veicinot auglību. Ja prātā nav maskošanās, var pārģērbt drēbes uz kreiso pusi, vai arī puiši un meitenes savā starpā apmainīties ar apģērbiem. Ja mājās iegriežas budēļi, tie ir laipni jāsagaida, jāielaiž mājās un jāpacienā ar kaut ko no svētku galda.
- Ja ir sarūpētas dāvanas tuviniekiem, tad tās dāvina viens otram vakarā, ar labām domām un labiem vēlējumiem. Ziemassvētku vakarā var sūtīt dāvanas arī labās domās gan tuviniekiem, ko nevar satikt, gan ienaidniekiem un nelabvēļiem, lai visas sliktās domas un sajūtas zustu.
- Svētku vakara neatņemama sastāvdaļa ir arī bluķa vilkšana. Simboliski šis process nozīmē ģimenes locekļu grūtību un problēmu savākšanu, lai ar bluķa vilkšanas palīdzību, viss sliktais tiktu aizgānīts prom. Bluķis ir jāiesien virvē un dziesmu pavadībā jāvelk vai jāveļ apkārt mājai. Ja bluķis tiek vilkts apkārt vairākām mājām vai sētām, tad noslēgumā bluķi jāsadedzina, lai Saulei ir vieglāk pret vasaru ritēt.
- Ja ir iespēja, Ziemassvētku vakarā ir jādodas pirtī un plikam jāskrien ābeļu dārzā. Ja pēc pirts pakratīs ābolu zarus, nākamajā gadā būs bagātīga ābolu raža.
- Vakara gaitā uz pagalēm ir jāuzraksta savas vēlēšanās un tās jāsadedzina krāsnī, kamīnā vai ugunskurā.
- Turpinot vakara maģisko spēju darbības, meitenes var zīlēt nākotni no žagaru čupas. Ja meitene izvelk taisnu un kuplu žagaru, tad gaidāms bagāts un vesels vīrs, bet ja līku un pliku, vīrs būs nabadzīgs un vārgs.
Ziemassvētku nakts
- Pusnaktī ir jādodas uz krustcelēm un jāklausās, jo tā varot uzzināt Jaunā gada gaidas.
- Ņemot vērā senlatviešu tradīcijas, Ziemassvētki vienmēr bijuši ļoti lustīgi svētki, jo ne dejas, ne arī dziesmas nav rimušās līdz vēlai nakts stundai, un to ieteicams darīt joprojām.
- Ja nav paspēts paēst deviņas reizes, tad tas ir jāturpina naktī, lai pēc senlatviešu ticējumiem būtu bagāts Jaunais gads.
- Lai arī mūsdienās ierasts to darīt Jaungada naktī, izrādās, laimes liešana no alvas gabaliņiem ir jāveic Ziemassvētku naktī. No izlietajām laimēm vēro formu ēnās un cenšas saskatīt izlietā nozīmi – to, kas redzams, tas arī ir nākotnē gaidāms.
- Tā kā Ziemassvētku naktī mēdz notikt maģiskas lietas, ieteicams pirms miega veikt dažādas izdarības, pēc kurām var izzīlēt nākotni. Piemēram, ja meitene pie gultas noliks bļodu ar ūdeni, tad puisis, kas sapnī redzams, būs viņas vīrs.
- Pirms došanās pie miera, galds ir jāatstāj uzklāts, lai naktī veļu valstī aizgājušie varētu mieloties, nesot saimei svētību nākamajā gadā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit
