Četras svētdienas pirms Ziemassvētkiem tiek dēvētas par adventes svētdienām. Katru gadu pirmā adventes svētdiena iekrīt citā datumā – novembra beigās vai decembra sākumā. Šogad pirmā adventes svētdiena tiek atzīmēta 29. novembrī, kas kristīgajā pasaulē iezīmē Ziemassvētku gaidīšanas sākuma dienu. Tieši ar Pirmo adventi sākas arī kristīgās baznīcas jaunais gads.
Ar adventi atzīmē arī visu laika posmu no Pirmās adventes svētdienas līdz Ziemassvētkiem, un šo laiku varētu raksturot ar diviem vārdiem – atnākšana un gaidīšana. Latīņu valodas vārds "advenire" nozīmē atnākt.
Tas ir kluss pārdomu un gatavošanās laiks Kristus pirmās atnākšanas pieminēšanai un svinēšanai – Ziemassvētkiem. Tas ir laiks, lai katrs savās domās ietu dziļumā, jo lielas lietas prasa laiku. Katram vajadzētu tikt skaidrībā, cik vajadzīga viņam ir gara gaisma, kam viņš gatavojas šajā adventes laikā, kādas ir viņa cerības, vērtības un uz ko viņš tiecas? Jo, tikai veltot pārdomām laiku un gatavojoties, atnākot Kristus piedzimšanas dienai, var sajust gaismas un mīlestības atnākšanas svētkus, saka Juris Cālītis, Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes docents, Rīgas Reformātu-Brāļu Evaņģēliski luteriskās draudzes un Anglikāņu baznīcas Svētā Pestītāja draudzes mācītājs.
Adventes laika viens no galvenajiem simboliem ir vainags jeb aplis, kas apzīmē mūžības ritējumu un vienotību. To tradicionāli veido no mūžzaļiem priežu vai egļu zariem, kas simbolizē cerību un mūžīgo dzīvību.
Otrs neiztrūkstošs adventes simbols ir četras sveces, un katrā adventes svētdienā tiek aizdedzināta viena no tām, simbolizējot gaismas uzvaru pār tumsu. Luteriskajā baznīcā pirmā svece tiek dēvēta par pravieša sveci, simbolizējot cerību – Kristu. Otrā ir Betlēmes svece, apzīmējot aicinājumu uz pestīšanu. Trešā ir ganiņu svece – prieks. Bet ceturtā ir eņģeļu svece, kas simbolizē mīlestību.
Adventes laikā dominē tumši violetā krāsa: tā ir sarkanās jeb ciešanu un zilās jeb cerību krāsas sajaukums. Tā liecina gan par Ķēniņa ierašanos uz Zemes, gan tā atzīmē gaidīšanas laiku. Arī svecēm adventes laikā vajadzētu būt violetām. Toties Ziemassvētkos violetā krāsa tiek nomainīta pret balto.
Adventes tradīcijas aizsākums meklējams 490. gadā, kad bīskaps Tūras Perpētijs oficiāli atzina adventi par grēku nožēlas laiku Rietumeiropas baznīcā, uzliekot trīs dienu gavēni nedēļā līdz Ziemassvētkiem. Tādēļ līdz ar pirmo adventi sākas arī pirmssvētku gavēņa laiks.
Tā kā Kristus ir solījis atnākt vēlreiz, tad advente ir cieši saistīta arī ar otrās atnākšanas aktualizēšanu. Pirmajā reizē Jēzus Kristus nāca kā cilvēkbērns, ar pazemību, mīlestību un piedošanu, bet otrajā reizē viņš vairs nenāks kā nevarīgs zīdainis, bet gan kā ķēniņš, kura priekšā tiks sapulcētas visas tautas.
Ir ierasts šo laiku uztvert kā gaišu domu, labu noskaņu pilnu. Mēs kļūstam mīļāki, sirsnīgāki un dodošāki. Tomēr galvenais ieguvums, ko advente ikvienam mums var dot, ir tie garīgie notikumi, kas notiek šajā laikā cilvēkā pašā, liekot uzplaukt mīlestībai pret dzīvi un apkārtējiem nevis uz četrām nedēļām, bet visas dzīves garumā.
Jāpiebilst, ka Ziemassvētki, 24. decembris, nav vēsturiskais Jēzus Kristus dzimšanas datums. To par Dieva Dēla dzimšanas datumu noteikusi kristīgā baznīca, svētkus simboliski pieskaņojot gaismas un saules atnākšanai, saka Juris Cālītis.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
