Ik gadu bērni Ziemassvētkus gaida kā lielu brīnumu, it īpaši mazākie ķipari, kuri no visas sirds tic, ka dāvanas atnes īsts Salavecītis vai viņa čaklie palīgi rūķi. Taču, kā vecākiem izdodas nemanāmi nolikt dāvanas zem eglītes, ja atvase nespēj vien novērst acis no tās cerībā sastapt pašu nesēju ar kuplo, balto bārdu? Un, kurā brīdī tās glīti sasaiņot, ja bērns visu laikus ir līdzās? Piedāvājam izlasīt foruma Cālis.lv dalībnieku pieredzi un ieteikumus.
- " Dāvanas saiņojam, kad mazie guļ. Pagājušogad speciāli uzstādīju modinātāju uz diviem naktī. Pēc tam dāvanas noliekam zem eglītes. Lai ticamības moments būtu vēl lielāks – ar zobupastu uz grīdas līdz logam sazīmēju mazas pēdiņas!"
- "Bērnudārzā kā katru gadu bija pasākums ar Salaveci. Man bija uzdots saiņot dāvanas. Meita to redzēja un jautāja, kāpēc to daru. Paskaidroju, ka Salavecis man lūdza palīdzēt, jo pašam ļoti daudz darba – meitai tādi prieki! Viņa tic, ka Ziemassvētku vecītis ir īsts! Pagaidām gan viņu dzīvē ne reizi nav redzējusi, jo līdz šim katru gadu Ziemassvētku laikā slimoja un eglītē nepiedalījās. Šogad nelāgo tradīciju lauzīsim! Meita ļoti gaida šo tikšanos, mājās visu laiku runā par Salaveci un zīmē zīmējumus, ko viņam dāvināt."
- "Mūsmājās maisu vecītis noliek uz balkona un pieklauvē pie loga (uz balkonu var iziet no divām istabām). Paciemoties viņam nav laika, jo tik daudz bērnu vēl jāapdāvina."
- "Bērni sadzirdēja, ka pie durvīm klauvē. Gājām skatīties, varbūt Salatētis beidzot atnācis, bet noķert steidzīgo vecīti nepaguvām. Dāvanu maisu bija nolicis, un durvīs tik vien kā gabaliņš bārdas (vates kumšķītis) iesprūdis."
- "Kamēr pošam māju, klājam galdu, kāds paliek dāvanas zem eglītes. Bērns domā, ka rūķi. Vaktē, bet nekad neierauga, jo te jāiet ārā salūts skatīties, te svecītes eglē jāiededz – mazajam daudz darāmā."
- "Ziemassvētku vakarā visa ģimene ejam ārā eglītē brīnumsvecītes dedzināt – tā ir aptuveni 100 metrus no mājas. Un, kad nākam atpakaļ, rūķis jau ir bijis un dāvanas atstājis. Parasti kāds no lielajiem ģērbjas gausāk un, kad visi laukā, var paspēt iejusties rūķa lomā, proti, salikt dāvanas zem eglītes."
- "Ziemassvētku vakarā abām mašīnām sāka taurēt signalizācijas (ar pulti pa logu pik – pik!) un, kad tētis ar bērniem gāja skatīties, kāds pārsteigums – bagāžniekos bija atstātas dāvanas! To turēšana bagāžniekā, cita starpā, pasargā dāvanas no atrašanas."
- "Vienugad Ziemassvētku vakarā meita ar lielu interesi datorā skatījās multenītes, simtprocentīgi bija koncentrējusi uzmanību tam. Mierīgi staigāju viņai gar muguru ar dāvanām rokās, saliku pie eglītes, neko nemanīja. Tagad jau lielāka, tā vairs nevar. Dāvanas uzrodas, kamēr ir tualetē vai aiziet pārbaudīt pastkastīti. Nolieku dāvanas un pati mūku uz citu istabu, lai viņa pati pamana un sauc mani."
- "Pie mums nāk īsts vecītis un, pirms dot dāvanas, liek visiem skaitīt pantiņus. Pirmos gadus viņa ādā iejutās opis vai kāds cits lielas, bet tagad sīči savējos atkož, tādēļ izvēlamies svešākus paziņas."
- "Mums ir atraktīva paziņa, kura parasti iejūtas vecīša lomā. Nu un tad, ka lielākie bērni jau saprot, ka tas nav īsts vecītis?! Prieks ir ne tikai bērniem, bet arī pieaugušajiem. Kad viņš ierodas, pati lecu no prieka gaisā un aplaudēju, jo mūsu vecītis strādā no sirds. Vienugad vecītis nevarēja ierasties – dāvanu maiss tika nolikts mašīnas bagāžniekā, pēc tam ieslēgta signalizācija. Dabūjām ar visu ciemiņu baru skriet ārā skatīties. Pie dāvanu maisa bija zīmīte: "Iztīriet taču balkonu! Tik slidens, ka netieku pie jums iekšā!" Visiem patika!"
- "Visi bariņā ar svecītēm ejam pa visu māju meklēt dāvanas. Kamēr uzmanīgi izstaigā visas istabas, izložņā visus stūrus, tikmēr, skat, Salavecis pamanījies zem eglītes maisu atstāt!"
- "Mums ir liels kamīns, uz nakti pie tā ir jāatstāj zābaciņš vai zeķīte un no rīta jāiet skatīties, ko rūķis atnesis. Reizēm sanes daudz vairāk nekā zābakā var ielikt."
- "Svinam vairākas radu ģimenes kopā, tāpēc ir daudz mazu bērnu. Vairākkārt esam nolīguši par 30 eiro "īstu" Salaveci. Bet pērn pastkastītē bija vēstule ar norādēm, kur jāmeklē dāvanas. Vienugad ir bijis arī zvans pie durvīm un tur atstāts dāvanu maiss. Vislielākā sajūsma bērniem bija, kad ieradās "īsts" vecītis."
- "Mums ir tik profesionāls Ziemassvētku vecītis, ka pat 11 gadīgais bērns, šķiet, joprojām tic, ka viņš ir īsts. Ziemassvētku naktī, kamēr mazie guļ, dāvanas tiek operatīvi paliktas zem egles. No rīta – pārsteigums! Līdz šim ne reizi neesmu pieķerta nozieguma vietā. Prieks, ka varu sagādāt saviem bērniem brīnuma izjūtu!"
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit
