Advente pievērš mūsu uzmanību sev pašiem. Jo tas ir stāsts par cilvēku. Par to, kas un kāds - patiesībā - ir cilvēks, pauž Rīgas Lutera draudzes virsmācītājs Linards Rozentāls. Turpinot iepriekšējās adventes svētdienās aizsākto rakstu sēriju ar garīdznieku pārdomām un ieteikumiem, kur smelt iedvesmu adventē, "Delfi" piedāvā viņa pārdomas adventes laikā.
Stāsts par Dieva ienākšanu pasaulē, Jēzus piedzimšanu Betlēmē ir kā neaptverami ietilpīga glezna, kas vēstī - Dievs nojauc visas cilvēku apzināti un neapzināti izveidotās robežas, pārveidojot tās par vienkāršām līnijām, un tuvojas, lai katrs cilvēks varētu apzināties, ka Dievs ir mūsu būtības pamats, mūsu dziļuma dimensija, ka katrā cilvēkā sākas kas bezgalīgs. Tas ir tā, it kā mēs iedomātos - "es esmu sala", viena pati maza sala lielajā okeānā. Un piepeši kāds mums teiktu - klau, tu esi arī viss šis okeāns.
Šos cilvēka patiesos mērogus varam apjaust, vienīgi ļaujoties tam, kas uznirst, piedzimst, nāk no tā, ko mēs tik zīmīgā kārtā saucam par debesīm, bet kas nav nekas cits kā dziļums mūsos, dziļums šajā esībā, tas, no kā ir radies viss, kas ir.