Latvisko Ziemassvētku svinēšanu laika gaitā stipri ietekmējušas citu zemju tradīcijas. Kristīgās baznīcas svinētie Kristus bērniņa piedzimšanas svētki pamazām sajaukušies ar latviešu pagāniskajiem ziemas saulgriežu svētkiem un patērētājsabiedrības neizbēgamo iepirkšanās drudzi lielveikalos.
Tieši kristīgās baznīcas ietekmē svētkus tagad svinam ne vairs īstajā, astronomiskajā saulgriežu dienā - 22. decembrī, bet gan 24. decembrī. Savukārt apdāvināšanās, kas principā arī nāk no Bībeles stāsta, līdz ar veikalu un manufaktūru attīstību arī kļuvusi par neatņemamu Ziemassvētku tradīciju.
Pazīstamā Ziemassvētku eglīte un Ziemassvētku vecītis ienākuši latviešu mājās vien pirms 100-150 gadiem. Tomēr pastāv arī ziņas, ka Rīgā eglīte rotāta jau pirms vairākiem gadsimtiem. Tāpat par godu svētkiem jau izsenis bijusi tradīcija izgreznot gan mājas un sētas, gan pilsētas. Īpaši šī paraža attīstījusies pēdējo divsimt gadu laikā, bet atrodamas arī ziņas senākām ziemas saulgriežu rotājumu tradīcijām. Kā pagatavot latviskus rotājumus, lasiet šeit.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
