Adventes vainagā rāmi dejojot ceturtajai sveces liesmiņai un daudzus mājokļus jau piepildot eglīšu spirgtajai smaržai, vien dažas dienas pirms Ziemassvētkiem piedāvājam adventes laika sarunu noslēdzošo stāstu. Tajā savās pirmssvētku laika sajūtās un joprojām košajās bērnības laika atmiņās par Ziemassvētku vakara brīnumaino sagaidīšanu dalās aktrise Rēzija Kalniņa.
Rēzijai šogad decembris bijis viens no gada darbīgākajiem mēnešiem. Nacionālajā teātrī pirmizrādi piedzīvojis viens no sezonas gaidītākajiem uzvedumiem – aktrises režisētā izrāde "Cilvēks, kas smejas". Tiesa, līdztekus krāšņajām emocijām, kas piedzīvotas pēc 3. decembra vakara, sevi pieteicis arī fizisks un emocionāls nogurums, kas mudinājis uz brīdi apstāties un paraudzīties sev apkārt.
"Gatavošanās pirmizrādei bija fantastisks, interesants un ļoti aizraujošs posms manā ikdienā, tomēr tas paņēma arī ļoti daudz spēka. Pēc pirmajām izrādēm devos uz Franciju pie sava vīra, kurš Versaļā diriģēja baletu "Skaistule un briesmonis". Neilgi pēc ierašanās Francijā saslimu. Zinu, ka šādi mans ķermenis cenšas ar mani runāt – pieteikt to pārgurumu un emocionālā un fiziskā spēka izsīkumu, līdz kādam tas novests. Šķiet, man visa kā bija par daudz. Turklāt emocijas mēdzu turēt sevī, šim sajūtu vulkānam vēlāk izlaužoties atklātībā. Tā nu man nācās uz mirkli apstāties," stāsta Rēzija.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
