'Delfi' pēta: 63 Latvijas pašvaldību svētku egles un tēriņi  (70)

Portāls "Delfi" arī šogad aicināja atsaukties visas Latvijas pilsētu pašvaldības, lai tās pastāstītu par savas pilsētas svētku rotājumiem, Ziemassvētku eglīti, kā arī finansiālajām izmaksām, kas saistītas ar svētku laiku. Aicinājumam atsaucās lielākā daļa, tikai dažas pašvaldības nesniedza informāciju par rotājumu izmaksām.

Sarakstā nav atrodama Subate, jo tajā šogad Ziemassvētku eglītes nav, kā arī Valka. Kā skaidroja Valkas pašvaldības pārstāvji, eglīte šogad nav īsti skaista sanākusi un cilvēki ir sašutuši par to. Šī iemesla dēļ pašvaldība nolēma "nepublicēties" portālā "Delfi". Tāpat vēlmi nepublicēties izteica arī Sedas pašvaldība, jo tur ir pavisam neliela eglīte. Nevēlējās publicēties arī Priekules pašvaldība un Piltenes pašvaldība. Piltenē nebija cilvēkresursu, kas sagatavotu nepieciešamo informāciju par svētku eglīti.

Portāla "Delfi" aicinājumu ignorēja šādas pilsētas – Aizpute, Aknīste, Aloja, Bauska, Baloži, Lubāna, Stende un Salaspils.

Savukārt "Delfi Aculiecinieks" aicina ikvienu parādīt, kā šogad izskatās tavs Ziemassvētku kociņš. Reportāžas sūti, izmantojot pievienošanas pogu, vai arī uz e-pastu aculiecinieks@delfi.lv.

Līvānu pilsētas egle šogad iemirdzējās 3. decembrī. Pēc koncerta "Nakts dziesmas" laukumā pie Līvānu novada Kultūras centra pulcējās iedzīvotāji, lai gūtu svētku sajūtu, baudot karstu tēju un piparkūku smaržu un garšu. Muzicēja Līvānu novada Kultūras centra pūtēju orķestris, bet pašus mazākos svētku gaidītājus rotaļās pulcēja folkloras kopas "Ceiruleits" rūķi, stāsta Līvānu novada domes sabiedrisko attiecību un ārējo sakaru daļas vadītāja Indra Upeniece.

Šogad Līvānu pilsētas egle izrotāta ar krāsainām LED lampiņām, papildinot pagājušā gada LED lampiņu krājumus. Rotājumu krājumi pakāpeniski tiek papildināti katru gadu. Šogad egles rotājumiem izlietoti 242 eiro – galvenokārt materiāliem. Tā kā LED gaismas ir vairāk redzamas diennakts tumšākajā laikā, tad dienas laikā egli rotā koši sarkani dekori – bumbas, kas gatavotas pašu pašvaldības darbinieku rokām. Līvānu egle ir pie Līvānu kultūras centra dabiski augoša 15 metrus augsta baltegle. Kultūras centra laukumu rotā arī Ziemassvētku strūklaka – metāla konstrukcija ar gaismas tuneļiem.

Pašvaldībā vērš uzmanību, ka vēl viena jauka ikgadēja tradīcija Līvānos ir Latgales mākslas un amatniecības centra egle, kas tiek rotāta netradicionāli – ar amatnieku darinājumiem. Katru gadu šī egle rotāta citādi – tamborētām sniegpārsliņām, māla zvaniņiem, stikla zvaigznēm, adītiem dūraiņiem un citiem. Šogad – ar karnevāla maskām, kuras pašlaik vēl top radošajās darbnīcās. Visus šos rotājumus gatavo Līvānu novada iedzīvotāji.

Ludzas pilsētā ik gadu lielā Ziemassvētku egle tradicionāli tiek uzstādīta laukumā pie novada pašvaldības ēkas Otrās adventes svētdienā, skaidro Ludzas novada pašvaldības sabiedrisko attiecību vadītāja Svetlana Rimša.

Šogad egle ir 10 metrus augsta – to novada iedzīvotājiem dāvina SIA "Bergvik skog". Eglīte uz Ludzu atceļos no Ludzas novada Nirzas pagasta mežiem.

Par egles rotāšanu rūpējas Ludzas Tautas namā un pašvaldības uzņēmuma SIA "Ludzas apsaimniekotājs" darbinieki. Šogad jauni rotājumi netika iegādāti, tiks izmantoti iepriekšējo gadu rotājumi.

Grobiņas svētku eglīte speciāli nav jāuzstāda, jo vismaz pēdējos deviņus gadus, kopš notikusi reģionālā reforma, novada galveno egli Grobiņā nevis cērt, bet pušķo augošu eglīti, kas ir netālu no pilskalna, pastāstīja Grobiņas pilsētas pašvaldības pārstāve Kristīne Pastore sadarbībā ar Grobiņas novada kultūras nodaļas vadītāju Lindu Pričinu.

Tāpat augošas eglītes tiek pušķotas visos četros Grobiņas novada pagastos. Eglītēm ir dažādi augstumi, jo stādītas dažādos laikos, bet nu diezgan jau dižas, atzīmē Grobiņas pilsētas pašvaldības pārstāves.

Pirmā eglīte 3. decembrī iedegta Dubeņos un Medzes pagastā, bet galvenā egle Grobiņā – 10. decembrī.

Eglīte rotāta ar iepriekšējos gados pirktajiem rotājumiem, kā arī Grobiņas čaklie rokdarbnieki un Grobiņas ģimnāzijas mājturības skolotājs Aivars Poriņš kopā ar skolēniem daudz ko gatavo, atzīmēja pilsētas pārstāves.

Svētku pasākumi ir pie visām eglītēm. Pie tām uzstājas novada pašdarbības kolektīvi – gan bērnu, gan pieaugušo, kā arī ir svētku uzrunas un cienasti.

"Apes pilsētas eglīti, kā katru gadu, sagādā Apes pilsētas komunālās nodaļas saimnieks ar palīgiem, bet vietējais uzņēmējs palīdz ar transportu, lai eglīti atvestu no Apes pagasta meža uz Apes pilsētas centru. Par dekorācijām rūpi tur Teritorijas attīstības nodaļas daiļdārzniece, kura katru gadu eglīti izpušķo arvien skaistāku un greznāku. Šā gada dekoru izmaksu praktiski neesot, jo dekorācijas ir taupītas no citiem gadiem. Ziemassvētku eglītes rotāšana ir mūsu pašu sirds darbs, ar labām domām, labiem vēlējumiem iedzīvotājiem un viesiem svētkos," atzīmē Apes novada domes pārstāve Ilze Ērmane.

Ziemassvētku egle Siguldas pilsētā tradicionāli atrodas Siguldas dzelzceļa stacijas laukumā. Līdzīgi kā iepriekšējos gados, lai saudzētu dabu un lielos kokus, Siguldas novada pašvaldība ir iepirkusi 50 maza auguma eglītes, kas veido pilsētas lielo egli, portālu "Delfi" informēja Siguldas pašvaldības pārstāvji.

Ziemassvētku egle Siguldas centrā ir aptuveni 10 metrus augsta, un tās gaismas rotu veido dažādu toņu, spilgtumu un izmēru gaismiņas. Kopumā eglīti rotā aptuveni 2000 metrus garas virtenes ar apmēram 12 000 diožu gaismiņām. Noformējumu papildina arī citi dekori.

Egles svinīgais iedegšanas pasākums notika 10. decembrī. Svētku programmā "Jautrās ziemas dziesmas Siguldā" novadniekiem un viesiem svēt­ku sajūtu palīdzēja uzburt jautrās snieg­pārsliņas no "Kašera sapņu fabrikas", kā arī viena no atraktīvākajām džezfan­ka grupām "Very Cool People" un solisti Evilena Protektore un Ivo Grīsniņš-Grīs­lis. Koncertā bija dzirdamas klasiskās Ziemassvētku melodijas dzīvespriecīgās, jautrās un oriģinālās aranžijās.

Ziemassvētku egles rotātas un iedegšanas pasākumi noritēja arī citviet novadā, piemēram, Morē šāds pasākums bija 15. decembrī.

Radot svētku noskaņu, Ziemassvētku gaidīšanas laiks Siguldā arī šogad ir dažādām aktivitātēm piepildīts, atzīmē Siguldas pašvaldības pārstāvji. Siguldā norisināsies svētku tirdziņš, radošās darbnīcas, amatiermākslas un profesionālās skatuves mākslas mūziķu koncerti un citi pasākumi. Pašā pilsētas centrā – Siguldas dzelzceļa stacijas laukumā – no 16. līdz 26. decembrim durvis otro gadu vērusi Ziemas koncertzāle.

Ziemas koncertzāle šogad tika atklāta 16. decembrī ar igauņu blūzmeņu Andresa Rootsa un Raula Terepa koncertu "Ziemas blūzs". Ziemassvētku gaidīšanas laikā novadnieki un viesi var klausīties Igo un Tomasa Kleina Ziemassvētku koncertu, "Chris Noah" jeb latviešu mūziķa Krista Indrišonoka koncertu, ģitāras virtuoza Mārča Auziņa soloprogrammu "Viens" un citu mākslinieku sniegumu.

Ziemas koncertzālē uzstājas arī Siguldas Absolventu orķestris, folkloras kopa "Senleja" un Rīgas Danču klubs, senioru deju kopas, bigbends "Sigulda" ar solistiem Inesi Gresti un Raimondu Eizenšmitu un citi. Tāpat Ziemas koncertzāli piepilda pasākumi bērniem: muzikālā izrāde "Olafa Ziemassvētki", animācijas filmu programmas, "Čaklo rūķu darbistaba", "Dirty Deal Teatro" izrāde sākumskolas bērniem "Baltā grāmata" un citi, vēsta Siguldas pašvaldības pārstāvji.

Līdztekus koncertprogrammām no 16. līdz 26. decembrim Ziemas koncertzālē skatāma Ināras Liepas ceļojošā Leļļu mākslas muzeja krājumu izstāde.

Savukārt 16. un 17. decembrī Siguldas dzelzceļa stacijas laukumā tradicionāli norisinājās Ziemassvētku tirdziņš. No 16. līdz 23. decembrim Siguldas novada Tūrisma informācijas centra veranda pārtapa par pasta staciju "Viktora vēstu­les", kur ikviens var darināt savu īpašo Ziemassvētku apsveikumu, portālu "Delfi" informēja Siguldas pašvaldības pārstāvji.

Strenču novadā egles ir izrotātas visās novada administratīvajās teritorijās – Strenčos, Sedā, Plāņu un Jērcēnu pagastos, portālu "Delfi" informēja Strenču pašvaldības pārstāvji. Strenčos eglīta uzstādīta pilsētas centra skvērā, Sedā pilsētas centra laukumā, Plāņu pagastā pie pārvaldes ēkas, bet Jērcēnu pagastā pie Jērcēnmuižas.

Strenčos egle tiek veidota no vairākām mazām eglītēm, kuras tiek cirstas pašvaldībai piederošajos mežos, Sedā un Jērcēnu pagastā tiek rotātas augošas egles, Plāņu pagastā egli sarūpējis vietējais uzņēmējs no sava privātā meža.

Strenču egles augstums ir aptuveni pieci metri, Sedā – divi metri, Plāņu pagastā pieci metri, Jērcēnu pagastā augošā egle – 33 metri.

Egles tiek rotātas ar zilām un dzeltenām lampiņu virtenēm, jo tās ir Strenču novada simboliskās krāsas.

Tāpat tiek izmantoti iepriekšējo gadu rotājumi un pēc vajadzības papildināti. Strenču eglei blakus šogad rotājas arī milzīgs Adventes vainags. Jērcēnmuižas egle izrotāta ar biedrības "Esam Jērcēniem" iegūtajiem līdzekļiem projektā "Sabiedrība ar dvēseli 2017" un izmaksājusi 600 eiro.

Jērcēnu pagastā egli iededza 30. novembrī, Strenčos – 8. decembrī, Sedā – 2. decembrī , Plāņu pagastā – 2. decembrī.

Strenčos egles iedegšanas dienā notika pasākums kopā ar Strenču rūķiem, kuri svētku laikā aicināja novērtēt patiesās dzīves vērtības un vokālo studiju "Notiņas". Jērcēnu pagastā egli iededza biedrības "Esam Jērcēniem" biedri kopā ar folkloras kopu "Mežābele".

Skrundas pilsētas eglīte ir apmēram 12 metrus augsta, un tā augusi Skrundas novada mežā. Svētku egle tika iedegta 8. decembrī skvērā pie Skrundas kultūras nama. Šim notikumam par godu notika rūķu gājiens, kurā piedalījās gan mazi, gan lieli, ieradušās bija pat raganas un Ziemassvētku vecītis. Apmeklētāji varēja baudīt muzikālu leļļu teātra izrādi "Puteklītes Ziemassvētki".

Šogad egle ir krāšņāka nekā citus gadus – ir iegādāti jauni rotājumi par kopējo summu 1895,20 eiro, portālam "Delfi" pastāstīja Skrundas pašvaldības pārstāvji. Egles zarus rotā gaismas virtenes un mirdzošas gaismas lāstekas.

Četrus metrus augstā Viesītes egle ir nocirsta "Latvijas Valsts mežu" mežā, portālu "Delfi" informēja Viesītes novada pašvaldības pārstāve Austra Niķe.

Tā uzstādīta Viesītes Kultūras pils priekšā, bet eglītes rotājumi iedegti svinīgajā egles iedegšanas pasākumā 3. decembrī. Kā atzīmēja Viesītes novada pašvaldības pārstāve, eglītes rotājumi un virtenes iegādāti iepriekšējos gados.

Eglīte Ķegumā ir piecus metrus augsta, portālu "Delfi" informēja Ķeguma novada pašvaldības pārstāve Dace Māliņa. Viņa pastāstīja, ka eglīšu ciršana tikusi saskaņota. Tās nolūkotas un nocirstas "Latvijas valsts mežu" teritorijā Ķeguma novadā.

Tāpat Māliņa informēja, ka šogad Ķeguma pašvaldība netērēja papildu līdzekļus eglīšu rotājumu iegādei.

Sagatavošanās darbi eglītes iedegšanas pasākumam bija no 27. novembra līdz 3. decembrim. Ar koncertu un aktivitātēm eglīte tika iedegta 3. decembrī.

Lielvārdes egle ir 100% dabiska, nekur nav cirsta, cēli aug pilsētas centra laukumā un turpinās visu Lielvārdi priecēt arī nākamgad uz svētkiem, un aiznākamgad un tā tālāk, portālu "Delfi" informēja Lielvārdes komunikācijas un tūrisma nodaļas vadītāja Irēna Romanovska.

Lielvārdes zaļā svētku rota ir aptuveni 19 metrus augsta. Tas secināts pēc pacēlāja augustuma, kuru izmantoja egles rotāšanai.

Šogad visā svētku rotā pirmoreiz atrādījās 1. decembra vakarā, atzīmē Romanovska.

Tā kā egles ciršanai un piegādei naudu tērēt nevajadzēja, tad Lielvārde varēja līdzekļus izmantot "pucēšanai". Šīgada "ietērps" (gaismas virtenes un 3D rotājumi) izmaksāja 5269, 31 eiro ar pievienotās vērtības nodokli, pastāstīja Lielvārdes pašvaldības pārstāve. Papildus izdevumi bija pacēlājs un izrotāšana - apmēram pustūkstotis eiro. Eglītes "ietērpa" kopgarums sastāda 140 metrus.

Savukārt 22. decembrī pie Lielvārdes centra laukuma egles būs Ziemassvētku labumu tirgus, kā arī Dūraiņu svētki. Šajā pasākumā plānots arī par 17. decembrī saziedoto naudu pasniegt dāvanas daudzbērnu ģimenēm.

Līgatnē egles ir divas vienlīdzīgas un vietējās līgatnietes, portālu "Delfi" informēja Līgatnes novada domes izpilddirektors Egils Kurpnieks.

Šogad tās ir mazliet zemākas nekā pagājušogad – apmēram četrus līdz piecus metru augstas, izvietotas Līgatnes un Augšlīgatnes centrā.

Eglīšu iedegšana Līgatnē un Augšlīgatnē tika organizēta 3. decembrī.

Kā atzīmē Kurpnieks, šogad Līgatne izmantojusi pagājušā gada dekorus un svētku rotājumus. Papildu tika iegādātas rotājuma apgaismojuma virtenes par apmēram 400 eiro un tika veikts esošo bojāto virteņu elektroremonts (darba izmaksas apmēram 150 eiro), līdz ar to svētku rotājumu materiālizmaksas nepārsniedz 600 eiro. Papildus gan ir plānots svētku uzstādījums, kas varētu izmaksāt apmēram 1500 eiro, lēš Līgatnes novada domes izpilddirektors.

Līgatnes eglītei izmaksas bijušas tikai par tās piegādi, uzstādīšanu un noformēšanu, kas kopumā sasniedzis 550 eiro. Papildu izmaksas bijušas arī par pacēlāja un piegādes nomu, kas izmaksājusi vēl 400 eiro.

Šogad Kārsavas egle ir veidota no egļu zariem, kuri sarūpētie vietējā mežā, portālu "Delfi" informēja Kārsavas novada sabiedrisko attiecību speciāliste Inese Krivmane.

Apmēram sešus metrus augstā eglīte tika iedegta 12. decembrī.

Kopumā pašvaldība eglītes izrotāšanai, rotājumiem, dekoru iegādei tērē apmēram 400 eiro.

Šogad Ilūkstes Ziemassvētku egli un arī visa novada centrālo svētku egli iededza 12. decembra vakarā, portālam "Delfi" pastāstīja Ilūkstes novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Madara Pavlovska.

Pilsētas centrā rotājas 10 metrus augstā sudrabegle, kas uzstādīta ar kādas zemnieku saimniecības palīdzību.

"Svētku vērtību neskaitām lampiņu spožumā un rotu skaitā, bet rodam siltumā, kas ir mūsos pašos un tieši tādēļ ik gadu pilsētas Ziemassvētku eglītes iedegšanas pasākums pulcē kuplu skaitu ģimeņu," uzsver Ilūkstes novada pašvaldības pārstāve.

Pasākuma gaitā visi kopā sildījušies, ejot rotaļās, malkojot tēju, bet svētku sajūta uzburta ar piparkūku smaržu, Ziemsvētku stāstiem un dzejoļiem.

Par līksmību pasākumā gādājuši dažādu pasaku tēli, kā arī Ziemassvētku vecītis. Viņš tieši katru gadu Ilūkstes pilsētas viesus un iedzīvotājus pārsteidz ar savu neparasto ierašanās veidu.

Piemēram, aizvadītajā gadā, atgādinot par drošību tumšajā laikā, Ziemassvētku vecītis ieradās policijas mašīnā, bet šogad brauca ar Ziemeļpola tīrīšanas traktoru. "Viņš gan bija gana izbrīnīts, ka pie mums līst, bet solījās sniegu sagādāt. Ziemassvētku vecīti sagaidīja siltie bērnu apskāvieni un visi kopā, savijot savu mīlestību un labās domas, iededzām svētku egli," norāda Pavlovska.

Gulbene ir viena no tām pilsētām, kas ik gadus uz svētkiem rotā dzīvu, augošu egli, portālam "Delfi" pastāstīja Gulbenes novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste Jana Igaviņa.

19 metrus augstais koks pie Gulbenes novada domes administratīvās ēkas aug kopš pagājušā gadsimta, ziemā priecējot ikvienu, kas iegriežas pilsētā, atzīmē Gulbenes novada domes pārstāve.

Egles rotājumam tiek izmantoti iepriekšējos gados iegādātie dekori, kā arī rotājums tiek papildināts. Egle tiek rotāta pēc vienotas koncepcijas ar blakus esošo skvēru – gaismu virtenes ir siltos un aukstos krāsu toņos. Kā atklāja Igaviņa, šogad pilsētas pārvalde egles rotājumam tērējusi nepilnus 2000 eiro.

Skanot pūtēju orķestra maršam, šogad egles iedegšana notika 3. decembrī. Igaviņa atzīmē, ka šeit būs arī Jaunā gada sagaidīšanas svētki.

"Esam gandarīti par daudzu iedzīvotāju un pilsētas ciemiņu komplimentiem, ka šogad pilsēta ir īpaši krāšņa!" pauž Gulbenes novada domes pārstāve.

Egle tika atvesta un uzstādīta 8. decembrī, bet no 11. līdz 13. decembrim tā tika pušķota un greznota iedegšanas pasākumam, portālu "Delfi" informēja Dagdas novada domes pārstāvji. Eglīte pilnā krāšņumā iemirdzējās 14. decembrī.

12 metrus augstā eglīte ir nocirsta Dagdas novada Ezernieku pagasta mežā.

Novada lielā egle ir uzstādīta laukumā pie novada domes. Eglīte tiek uzstādīta katru gadu vienā un tajā pašā vietā, jo tas ir pats pilsētas centrs un ikviens vietējais iedzīvotājs vai iebraucējs var to aplūkot, nobildēties, paskaidro Dagdas novada domes pārstāvji.

Dagdas pilsētas egle ir izrotāta ar zaļām gaismu virtenēm, krāsainām stikla un plastmasas bumbām.

Kā informēja Dagdas novada domes pārstāvji, tad šogad eglītes rotāšanai tika izmantoti iepriekšējā gada rotājumi, tāpēc šogad dekorus nevajadzējis iegādāties.

Auces novadā iedzīvotājus priecē septiņas oficiālās svētku egles – arī katrā pagastā pa eglei, portālam "Delfi" pastāstīja Auces novada pašvaldības pārstāve Gita Šēfere-Šteinberga.

Auces novadā galvenā egle atrodas Auces pilsētas centrā, un tā tika iedegta Pirmajā adventē.

Aptuveni 12 metrus garā eglīte ir vesta no vietējiem mežiem Mucenieku dambī sadarbībā ar Kalsnavas Meža pētīšanas staciju, par pārējām lielajām eglēm pagastos Auces novads pateicas Meža pētīšanas stacijai, Auces mežu novada mežsaimniecībai un VAS "Latvijas Valsts meži".

Tā kā egles vēl intensīvi tiek piegādātas dažādām pašvaldības iestādēm, maksa par eglītēm vēl tiks apkopota, taču saskaņā ar iepriekšējo gadu pieredzi summai nevajadzētu būt lielākai par 300 eiro, atzīmē Šēfere-Šteinberga.

Viņa informēja, ka šogad pilsētā mirdz jau ierastie svētku rotājumi – zvaigznītes pie laternām, kā arī jaunas svētku dekorācijas, īpašu sajūsmu jau paspējusi iekarot izgaismotā aleja Aspazijas laukumā, kas tā vien aicina pacelt acis augstāk, atvērt sirdi plašāk, ja vien lietus skaisto, balto sniedziņu tik ātri nenokausētu, varētu arī to iemūžināt fotogrāfijās.

Savukārt pilsētas centrālajā laukumā uzstādīts svētku namiņš, kur ziemas sarīkojumu laikā būs iespēja baudīt karstu tēju un cienāties ar svētku našķiem. Kā ierasts, katru Adventes svētdienu Auces novada Kultūras centrā notiek Adventei veltīti koncerti, uz kuriem aicināti ne tikai Auces novada iedzīvotāji, bet arī ciemiņi, mudina Auces novada pašvaldības pārstāve. Plašāka informācija par pasākumiem pieejama novada mājaslapā.

Valdemārpils galvenā egle nocirsta Ārlavas pagastā, Ārlavas Luteriskās draudzes piederošajā mežā, informēja Valdemārpils, Lubes un Tiņģeres kultūras nama vadītāja Sigita Līdaka. Šī egle ir dāvana no draudzes Valdemārpils pilsētai.

Eglīte ir astoņus metrus augsta un uzstādīta Valdemārpils pilsētas laukumā. Svinīgais iedegšanas un atklāšanas pasākums norisinājies 15. decembrī.

Tā rotāta ar pirktiem dekoriem, kuri izmantoti jau vairākus gadus, tāpēc precīzu izmaksu summu pārstāvji minēt nevar.

Kā portālu "Delfi" informēja Varakļānu pašvaldības pārstāve Karīna Keiša, egle aug pilsētas centrā, tāpēc katru gadu tiek rotāta šī konkrētā egle.

Tās svinīgā iedegšana notika 8. decembrī.

Kopumā svētku rotājumiem Varakļānu pašvaldība iztērējusi 625 eiro.

Rūjienas pilsētas egle nocirsta Rūjienas novada pašvaldības mežā Jeru pagasta "Rāmniekos", portālu "Delfi" informēja Rūjienas kultūras nama vadītāja Ilze Leska.

Egle uzstādīta Rūjienas pilsētas centrā, bet tā iedegta 1. decembrī.

Kā atzīmē Leska, šogad egles rotājumos novadā iztērēti 5555 eiro. Runājot par rotājumiem, viņa stāsta, ka centra eglei izmantoti iepriekšējā gada rotājumi.

Eglīte ir nocirsta pašvaldības īpašumā, un tā atrodas Saules laukumā, portālam "Delfi" pastāstīja Saulkrastu novada domes pārstāve Marika Grasmane.

Eglīte Saulkrastos atklāta un iedegta Pirmajā adventē.

Šogad eglītes rotājumu klāsts tiks papildināts ar jaunām lampiņu virtenēm un dekoriem 2500 eiro vērtībā, informē Grasmane.

Pilsētas egli Normunda Tīklenieka mežā 5. decembrī nolūkoja Salacgrīvas novada pašvaldības priekšsēdētājs Dagnis Straubergs un izpilddirektors Kaspars Ķemers, portālam "Delfi" pastāstīja Salacgrīvas novada domes pārstāve Ilga Tiesnese.

Viņa atzīmē, ka tā ir 14 metrus gara skaistule, kura ir uzstādīta Bocmaņa laukumā, un svinīga tās atklāšana un iedegšana notika 10. decembrī, Adventes otrajā svētdienā.

Egles iegāde, transports un uzstādīšana izmaksājusi 300 eiro. Savukārt egles rotāšanai izmantoti iepriekšējo gadu rotājumi un iegādāti jauni rotājumi 500 eiro apmērā.

Salacgrīvas egle rotāta zili dzelteni baltos toņos. Svētku egles uzstādītas arī Ainažos, Liepupē, Korģenē, Lauvās, Duntē un Svētciemā.

Rīgā dažādās vietās uzstādītas aptuveni 20 egles – parkos un laukumos, pie kultūras centriem, Centra sporta kvartālā Krišjāņa Barona ielā un citviet, portālam "Delfi" pastāstīja Rīgas domes pārstāve Dzintra Āboliņa.

Egles tiek cirstas Rīgas pašvaldībai piederošajos mežos, kurus apsaimnieko SIA "Rīgas meži". Pilsētas svētku egles ir atceļojušas no Tīreļu mežniecības. Tās izraudzījās Rīgas domes vadība kopā ar plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem un bērnu vokālo studiju "Tev un man" mākslinieciskās vadītājas Igetas Gaiķes vadībā.

Pēc egļu izraudzīšanās pilsētas vadība kopā ar viesiem iestādīja jaunas egles, kas augs izvēlēto Ziemassvētku egļu vietā. Kopumā šogad vien Rīgas mežos iestādīti vairāk nekā 1,3 miljoni koku stādu, no kuriem aptuveni 200 tūkstoši ir egļu stādi, atzīmē Rīgas domes pārstāve.

Viņa norāda, ka Ziemassvētku egles Rīgā tiek izrotātas un iedegtas pakāpeniski. Tradicionāli ir trīs galvenās egles, kas tiek novietotas Doma laukumā, Rātslaukumā un 11. novembra krastmalā (pie Akmens tilta). Doma laukumā egle vienmēr tiek iededzināta pirms Pirmās adventes, un šogad tas notika 2. decembrī. Savukārt Rātslaukumā egle tika iedegta 6. decembrī.

Jau ziņots, ka Rīgas svētku egles var apskatīt, apmeklējot vides objektu festivālu "Ziemassvētku egļu ceļš", kas ilgs līdz nākamā gada 14. janvārim. Maršrutā iekļautas arī trīs centrālās Rīgas egles.