Līdz ar Pirmo adventi sākas Ziemassvētku gaidīšanas laiks  (27)

Advente ir četru nedēļu periods. Tieši ar pirmo adventes svētdienu sākas kristīgās baznīcas jaunais gads. Advente ir laika posms no ceturtās svētdienas pirms Ziemassvētkiem, tas ir pieklušanas un pārdomu laiks pirms Kristus piedzimšanas.

Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags, daloties savās pārdomās par šo laiku, portālam "Delfi" iepriekš atzina, ka uz šo laiku var palūkoties kā uz kāpnēm pa kurām no debesīm uz zemi nokāpj Dievs. Šī laika posma nosaukums ir cēlies no latīņu "adventus" – atnākšana, ierašanās. Kristus dzimšana ir visur un vienmēr esošā Dieva ierašanās "šeit un tagad". No mūžības manā dzīvē.

"Adventa kāpņu četri laidumi ir četras svētdienas. Katrai no tām ir savs raksturs un temats. Kāpņu augšgals ir debesīs un noslēgums zemes virsū, Bētlemes silītē. Jo tuvāk Ziemsvētkiem, jo piezemētāks kļūst vēstījums. Tādēļ Adventa laika pirmā svētdiena jeb pirmā advente vairāk runā par debesu lietām, kas ir drīzāk pretstatā dzīves ikdienai. Lūkas evaņģēlija 21.nodaļa stāsta par to, ka Kristus nāks atkal - tiesāt dzīvos un mirušos. Tad vairs nebūs nekāds "Jūs bērniņi nāciet". Kristus parādās uz augšējā pakāpiena un debesu spēki tiek satricināti. "Cilvēki pamirs no bailēm, gaidot, kas nāks pār pasauli." Apustulis Pēteris pat raksta: " Pasaules pamati degdami izjuks, un zeme un viss, kas uz tās radīts." Baismīgi notikumi, taču Kristus saka pārsteidzošus vārdus: "Kad tas sāksies, tad izslejieties un paceliet savas galvas, jo jūsu atpestīšana tuvojas." Tāds arī ir Adventa pirmās nedēļas klasiskais nosaukums: "Ad te levavi", uz tevi, Kungs, es paceļu savu dvēseli (25. psalms)," atzīmēja Vanags.

Savukārt Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes docents Rīgas Reformātu-brāļu evaņģēliski luteriskās draudzes un Anglikāņu baznīcas svētā pestītāja draudzes mācītājs Juris Cālītis iepriekš šo laiku raksturojis kā klusu pārdomu un gatavošanās laiku Kristus pirmās atnākšanas pieminēšanai un svinēšanai – Ziemassvētkiem. "Tas ir laiks, lai katrs savās domās ietu dziļumā, jo lielas lietas prasa laiku. Katram vajadzētu tikt skaidrībā, cik vajadzīga viņam ir gara gaisma, kam viņš gatavojas šajā adventes laikā, kādas ir viņa cerības, vērtības un uz ko viņš tiecas? Jo, tikai veltot pārdomām laiku un gatavojoties, atnākot Kristus piedzimšanas dienai, var sajust gaismas un mīlestības atnākšanas svētkus".

Simboliska nozīme ir arī adventes rotai – vainagam. Priežu, egļu, tūju vai kadiķu zari, no kuriem pin vainagu, liecina par cerību un mūžīgo dzīvību. Vainags veido apli, kas nozīmē mūžību un vienotību. Otrs neiztrūkstošs adventes simbols ir četras sveces, un katrā adventes svētdienā tiek aizdedzināta viena no tām, simbolizējot gaismas uzvaru pār tumsu.

Luteriskajā baznīcā pirmā svece tiek dēvēta par pravieša sveci, simbolizējot cerību – Kristu. Otrā ir Betlēmes svece, apzīmējot aicinājumu uz pestīšanu. Trešā ir ganiņu svece – prieks. Bet ceturtā ir eņģeļu svece, kas simbolizē mīlestību. Sveces iedegšana katrā no četru nedēļu svētdienām simbolizē gaismas uzvaru pār tumsu, piedzimstot Kristum.

Adventes tradīcijas aizsākums meklējams 490. gadā, kad bīskaps Tūras Perpētijs oficiāli atzina adventi par grēku nožēlas laiku Rietumeiropas baznīcā, uzliekot trīs dienu gavēni nedēļā līdz Ziemassvētkiem. Tādēļ līdz ar pirmo adventi sākas arī pirmssvētku gavēņa laiks.

Tā kā Kristus ir solījis atnākt vēlreiz, tad advente ir cieši saistīta arī ar otrās atnākšanas aktualizēšanu. Pirmajā reizē Jēzus Kristus nāca kā cilvēkbērns, ar pazemību, mīlestību un piedošanu, bet otrajā reizē viņš vairs nenāks kā nevarīgs zīdainis, bet gan kā ķēniņš, kura priekšā tiks sapulcētas visas tautas, iepriekš stāstīja Cālītis.

Advente ir četru nedēļu periods, kas sākas svētā Andreja svētkiem tuvākajā svētdienā, kas šogad ir 1. decembris.