"Pēc būtības jau nekas nav mainījies, salīdzinot ar, piemēram, iepriekšējā EK prezidenta Žozē Manuela Barrozu ievēlēšanu," norāda Zīle.
"Politiski ir diezgan loģiski, ka par EK prezidentu kļūst Eiropas Tautas partijas (EPP), kas ir lielākā EP politiskā grupa, izvirzītais kandidāts. Taču, slikti, ka šoreiz tas notiek zem demokrātijas un pilsoņu gribas lozungiem, lai gan nekādas demokrātijas šeit nav. Drīzāk tā ir sēru diena Eiropas demokrātijai, jo šoreiz zem visa procesa slēpjas pārāk daudz politisko aizkulišu darījumu. Eiropas Komisijas prezidents būs vīrietis un Tautas partijas pārstāvis, Augstā pārstāve ārlietās - sieviete un sociāldemokrāte," skaidro Zīle.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
