Mogerīni joprojām ir izredzes kļūt par ES augstāko pārstāvi ārlietās  (1)

Lēmumu par kandidātiem uz ES augstākajiem amatiem dalībvalstu līderi cer pieņemt sestdien gaidāmajā ārkārtas samitā Briselē.

"Mogerīni joprojām ir viens no variantiem," neskatoties uz dalībvalstu līderu nespēju vienoties par viņas kandidatūru jūlijā, sarunā ar tīmekļa izdevumu "EUobserver" atzina avots ES.

Jūlijā Austrumeiropas valstis izteica bažas, ka Itālijas izvirzītā kandidāte ir pārāk labvēlīgi noskaņota pret Krieviju un viņai esot pārāk maza pieredze ārlietās, jo par ministri Mogerīni kļuva tikai februārī. Par labu Itālijas kandidātei nenāk arī viņas komunistiskā pagātne, lai gan to amatpersonas izvairās skaļi pieminēt.

Taču ņemot vērā to, ka ES amatpersonu izvēlē arvien lielāku lomu spēlē dzimumu kvotas, kā arī varas sadalījums starp lielākajām politiskajām grupām, Mogerīni atkal parādījusies uz skatuves.

Ņemot vērā to, ka par jauno Eiropas Komisijas prezidentu kļūs Žans Klods Junkers, kurš pārstāv labēji centriskās partijas, viens no abiem pārējiem augstākajiem amatiem pienākas sociālistiem, un saskaņā ar nerakstītajām politkorektuma normām vismaz vienam no kandidātiem vajadzētu būt sievietei. Mogerīni šiem "kritērijiem" būtu atbilstoša.

Arī Vācijas kanclere Angela Merkele pēc neveiksmīgā jūlija samita atzina, ka ES ārlietu dienesta vadītāja postenis pienāktos sociālistiem.

Abi pārējie kandidāti, kuru vārdi līdz šim izskanējuši, - pašreizējais Polijas ārlietu ministrs Radeks Sikorskis un ES komisāre Kristalina Georgijeva no Bulgārijas - pārstāv labēji centriskās partijas.

Kandidātam jāsaņem arī Junkera atbalsts. Viņš gan intervijā austriešu laikrakstam "Kurier" pirmdien paudis cerību, ka dalībvalstu līderi atradīs "saprātīgu risinājumu", kas apmierinās arī Eiropas Parlamentu (EP).

Tikmēr daži EP deputāti brīdinājuši, ka Mogerīni nominēšanas gadījumā ES likumdevēju sapulcē gaida visai asa uzņemšana. Piemēram, EP ārlietu komitejas priekšsēdētājs Elmārs Broks, kurš pārstāv Vācijas kristīgos demokrātus, visai nepārprotami norādījis, ka jaunajam augstākajam pārstāvim ārlietās nepieciešama "zināma pieredze".

Tomēr sestdien, iespējams, tiks rasts kompromiss, ja otrs augstākais amats - Eiropadomes prezidenta krēsls - tiks atvēlēts kādam austrumeiropietim, saka avoti ES.

Otrdien Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kemerons nosauca Tuska vārdu un izteica Londonas atbalstu viņa kandidatūrai.

Pats Tusks gan līdz šim noliedzis, ka pretendētu uz Rompeja vietu, taču, atrazdamies premjera krēslā, viņš, domājams, neko citu nevar arī sacīt, kamēr oficiāli nav izvirzīts uz jauno amatu.

"Premjerministrs daudzkārt ir sacījis, ka viņa prioritāte ir Polijas lietas. Protams, Kemerona izteikumi mums ir ļoti pagodinoši," aģentūrai "Reuters" komentējot britu premjera paziņojumu, norādīja Polijas valdības pārstāve Malgožata Kidava-Blonska.

Tomēr gadījumā, ja Tusks tomēr paliek pie sava un piedāvājumu noraida, otra iespēja ir bijušais Latvijas premjers Valdis Dombrovskis, kas iepriekš pretendēja uz EK prezidenta krēsla, kas tika Junkeram.

Iepriekš izskanējuši arī Īrijas valdības vadītāja Endas Kenija un viņa dāņu kolēģes Helles Torningas-Šmitas vārdi, taču viņu izredzes kā sociālistu pārstāvjiem ir mazākas, ja vien augstākā ārlietu pārstāvja amatam netiek izvēlēts Sikorskis vai Georgijeva.

Bez augstāko amatu sadales dalībvalstu līderi sestdien, domājams, tiksies neoficiālās sarunās ar Junkeru, cenšoties panākt savu valstu pārstāvjiem iespējami ietekmīgākus portfeļus nākamās komisijas sastāvā.

Taču Junkers intervijā "EUobserver" izteicies, ka komisijas veidols kļūs skaidrs tikai pēc sestdienas samita, kad būs izvēlēts Eštones pēctecis.