Dombrovskis: Iedzīvotājiem jāļauj sajust ekonomiskās izaugsmes augļus  (122)

Vaicāts, vai Junkera piedāvātais EK viceprezidenta amats eiro un sociālā dialoga jautājumos ir pieņemams, ņemot vērā iepriekš pausto cerību, ka varētu tikt ieņemts komisāra amats, kas saistīts ar ekonomikas un finanšu jomām, Dombrovskis skaidroja, ka piedāvātais amats lielākoties atspoguļo interesi strādāt ar ekonomikas un finanšu jautājumiem. Tāpat iespēja strādāt ar Eiropas Ekonomiskās un monetārās savienības jeb eirozonas jautājumiem, pārraudzīt finanšu sektora, nodokļu un muitas jautājumus pilnā mērā atbilstot prioritātēm, kuras sarunās ar Junkeru minētas.

"Attiecībā uz sociālo dialogu un kopumā šo tematisko bloku, kas man kā komisijas viceprezidentam būs jāpārrauga, varu sacīt, ka tas iekļauj arī sociālos un nodarbinātības jautājumus. Mērķis ir ciešāk sasaistīt ekonomiskās izaugsmes un finanšu stabilitātes mērķus ar sociālajiem un labklājības mērķiem, lai ekonomiskās izaugsmes augļus sajustu pēc iespējas vairāk iedzīvotāju un lai mazinātu ienākumu nevienlīdzību gan starp ES dalībvalstīm, kas Latvijai ir ļoti aktuāls jautājums, gan ienākumu nevienlīdzības mazināšanu katrā ES dalībvalstī," sacīja Dombrovskis, piebilstot, ka tas ir būtisks jautājums arī Latvijai, jo valstij ir viens no augstākajiem ienākumu nevienlīdzības rādītājiem ES.

Runājot par mērķu sasniegšanu, deputāts skaidroja, ka pašlaik būtisks jautājums ir ES konkurētspējas stiprināšana.

"Ir virkne iniciatīvu, kādā veidā to var nodrošināt un izvairīties no tā, ka ES varētu ieiet tādā kā ļoti lēnas izaugsmes vai pat stagnācijas scenārijā. Tas ietver arī starptautiskās tirdzniecības veicināšanu, bet, protams, veicot šīs sarunas, ir vairāki jautājumi, kas ES ir ļoti būtiski un ļoti principiāli, piemēram, attiecībā uz pārtikas drošību un personas datu aizsardzību. Nodokļu barjeras starp attīstītajām ekonomikām ir jāsamazina, bet tas nenozīmē, ka būtu jāmazina ES pārtikas drošuma standarti vai jāveic citi pasākumi," uzsvēra Dombrovskis, piebilstot, ka tiešo nodokļu joma ir katras dalībvalsts kompetencē, jo ES pamatā regulē netiešos jeb patēriņa nodokļus.

"Ja runājam konkrēti par Latviju - jā, mums nodokļu slogs ir viens no zemākajiem ES, bet to nevar teikt attiecībā uz nodokļu slogu zemu atalgotajiem strādājošajiem. Līdz ar to tiešām ir jāvērtē, kādā veidā šis nodokļu slogs tieši šajā segmentā tiktu mazināts, protams, balansējot to ar budžeta iespējām. Arī nodokļu politiku ir iespējams vērst gan uz ekonomiskās izaugsmes, gan uz nevienlīdzības mazināšanas mērķu sasniegšanu," uzskata Dombrovskis.

Savukārt taujāts, vai sociālo jautājumu iekļaušana tematiskajā blokā tika panākta, ņemot vērā sociāldemokrātu intereses, Dombrovskis norādīja, ka jautājums par sociālo dialogu ir gan ES, gan Latvijas darba kārtībā.

"Arī partijas "Vienotība" politiskajā piedāvājumā uzsvērti tieši ienākumu nevienlīdzības mazināšanas un nodarbinātības jautājumi, jo galu galā tieši tas arī ir ekonomiskās izaugsmes mērķis - panākt, lai labklājības pieaugumu sajustu pēc iespējas vairāk iedzīvotāju. Šajā jautājumā es neredzu ideoloģisku pretnostatījumu. Ideoloģiski mums varbūt gan atšķiras uzskati, kādā veidā šo mērķi var sasniegt," norādīja deputāts.

Junkers pagājušajā nedēļā paziņoja par komisāru portfeļu sadalījumu jaunajā komisijā, kurā Dombrovskim ticis viens no viceprezidenta amatiem.

Kā viceprezidents eiro un sociāla dialoga lomā Dombrovskis cieši sadarbosies ar citiem viceprezidentiem. Savā atbildības jomā viņš vadīs un koordinēs darbu ar vairākiem komisāriem - ekonomikas, finanšu, nodokļu un muitas politikas komisāru Pjēru Moskovisī, nodarbinātības, sociālo lietu, kvalifikācijas un darbaspēka mobilitātes komisāri Marianni Teisenu, finanšu stabilitātes, finanšu pakalpojumu un kapitāla tirgus savienības komisāru Džonatanu Hilu, iekšējā tirgus, rūpniecības, uzņēmējdarbības un mazo un vidējo uzņēmumu nozares komisāri Elžbetu Beņkovsku, reģionālās politikas komisāri Korinu Krecu un tieslietu, patērētāju aizsardzības un dzimumu vienlīdzības komisāri Veru Jourovu.