Patlaban ap trīs ceturtdaļām no Latvijas banku kapitāla veido Skandināvijas valstu ieguldījumi, tādēļ citu valstu kapitāla piesaiste ir būtisks ieguldījums valsts drošībā, komentējot bankas "Citadele" pārdošanu, sacīja Eiropas Komisijas (EK) pārstāvniecības Latvijā vadītāja Inna Šteinbuka.
Šteinbuka norādīja, ka termiņš "Citadeles" bankas pārdošanai iezīmēts EK un Latvijas sarunās jau 2008.-2009.gadā un bankas pārdošana pēc tās stabilizācijas bija viens no pamatnoteikumiem, lai "Parex" restrukturizācija tiktu atzīta par Eiropas Savienības (ES) noteikumiem atbilstošu.
"Pārdošanas gala termiņš tika ierakstīts EK lēmumā jau 2010.gada septembrī. Neapņemoties pārdot "Citadeli", Latvija nebūtu drīkstējusi palīdzēt "Parex" un banka būtu sagruvusi. Jāatceras, ka "Parex" bankā atradās tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju finanšu uzkrājumi. Tā bija banka, kurā savus līdzekļus turēja ne tikai privātpersonas, bet arī daudzas pašvaldības un to iestādes. Tātad apdraudēta bija tūkstošiem algu saņēmēju labklājība, kuru līdzekļi tieši un pastarpināti bija uzticēti šai bankai," skaidroja Šteinbuka, vērošot uzmanību, ka ES dalībvalstīm, saskaroties ar ekonomisko krīzi 2008.gadā, EK izveidoja īpašus atbalsta pasākumus un sistēmu.
EK ieviesto īpašo valsts atbalsta normu mērķis ir līdz minimumam samazināt nodokļu maksātāju slogu un panākt, ka atbalstītās finanšu iestādes atkal kļūst stabilas. Valsts atbalstu ES ir saņēmušas 110 bankas, un līdz šim ES ir apstiprinājusi restrukturizācijas plānus 52 bankām, to skaitā arī "Citadelei". Savukārt likvidētas tika 33 bankas, un vēl 13 banku stabilitāte tika pārbaudīta, un noskaidrots, ka tām restrukturizācija nav nepieciešama.
"Jebkurā no šiem gadījumiem pastāv savi nosacījumi un laika ierobežojumi, kas valstu valdībām ir jāņem vērā un jāpilda, lai netiktu kropļots vienotais tirgus, jo tieši to nodara kāda viena konkrēta uzņēmuma atbalstīšana. Panākot bankas stabilitāti, tai atkal jāatgriežas ierastajā komercbankas ikdienā, un valsts tajā esošās sev piederošās akcijas pārdod," norādīja Šteinbuka.
"Kalna virsotnes sasniegšana sasaistē - tā var vērtēt panākto Citadeles bankas stabilizāciju, ko, sadarbojoties un uzticoties viens otram ilgtermiņā, sasniedza bankas restrukturizācijas procesā iesaistītie partneri - EK, Latvijas valdība, Eiropas Reģionālās attīstības banka un citi. Īpaša vērība jāpievērš arī ārvalstu investīciju diversifikācijai Latvijas finanšu sistēmā. Šobrīd ap trīs ceturtdaļām no banku kapitāla veido Skandināvijas valstu ieguldījumi. Citu valstu kapitāla piesaiste ir būtisks ieguldījums valsts drošībā," uzskata Šteinbuka.
Jau ziņots, ka Latvijas valdība akceptējusi ASV fonda "Ripplewood Holdings" izteikto bankas "Citadele" iegādes piedāvājumu. Tas paredz, ka "Ripplewood Holdings" iegādāsies 25% bankas akciju, 50% iegūs patlaban publiski oficiāli nenosaukti investori, bet 25% kapitāldaļu savā īpašumā saglabās ERAB.
Kā liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija, viens no ASV investoriem, kas plāno iegādāties bankas "Citadele" akcijas, ir bijušais ASV Federālo rezervju sistēmas vadītājs Pols Volkers. Starp investoriem ir vēl virkne finanšu nozarē pazīstamu uzņēmēju.
ERAB jau iepriekš pauda atbalstu Latvijas valdības lēmumam pārdot "Citadeles" akcijas "Ripplewood Holdings". ERAB Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu biznesa direktors Žans Marks Peteršmits vērtē, ka bankas "Citadele" nodošana privātās rokās ir liels bankas un arī valsts panākums. Banka "Citadele" ir spēcīga finanšu institūcija vienā no Eiropas straujāk augošajām ekonomikām.
Pašlaik Latvijas valsts īpašumā ir 75% mīnus viena bankas "Citadele" akcija, savukārt 25% un viena akcija pieder ERAB.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
