Kā pirmā no Baltijas valstīm ES prezidentūru 2013.gada otrajā pusgadā vadīja Lietuva, bet Igaunija šos pienākumus uzņemsies 2018.gada pirmajā pusē.
Kā atgādina Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē sekretariāts, katra ES dalībvalsts rotācijas kārtībā uz sešiem mēnešiem kļūst par prezidējošo valsti un vada ES Padomes darba norisi. Prezidentūra ir iespēja katrai ES dalībvalstij neatkarīgi no tās lieluma vai iestāšanās laika ES veidot ES dienaskārtību un vadīt ES Padomes darbu.
Tāpat savā jaungada uzrunā prezidentūras nozīmību uzsvēra premjere Laimdota Straujuma (V), kura sacīja, ka šī būs Latvijas iespēja veidot Eiropas dienaskārtību.
Kā svarīgu prezidentūras uzdevumu Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs izcēlis nepieciešamību stiprināt ES globālo lomu, un prioritāri pievērsties Eiropas kaimiņiem gan austrumos, gan dienvidos.
Tieši Eiropas kaimiņos – dienvidos un austrumos – ES saskaras ar galvenajiem izaicinājumiem, kas skar savienības ikdienas dzīvi. Rīgas samits būs nozīmīgs forums, lai analizētu progresu un nospraustu jaunos stratēģiskos soļus. ES Austrumu partneri ir dažādi un to iesaistei arī ir jābūt atbilstošai, katrai valstij ir jāmeklē labākā sadarbības formula, norādījis ministrs.
Nozīmīga, pēc Rinkēviča domām, ir arī ES iesaistīšanās ģeostratēģiski svarīgajā Centrālāzijā, un tā tiks atbalstīta.. Latvija cer arī uz saprātu un konstruktīvismu Ukrainas krīzes risinājumā, agresīvās darbības ir jāpārtrauc, jāsākas ir atbildīgai rīcībai, kas nevis problēmas vairotu, bet tās risinātu.
Pēc Latvijas 2015.gada vidū prezidējošās valsts pienākumus uzņemsies Luksemburga.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
