Mogerīni un Rinkēvičs vienojušies par nepieciešamību rast politisko dialogu ar Krieviju  (86)

To pēc abu amatpersonu tikšanās pavēstīja Latvijas ārlietu ministrs. Tikšanās laikā Rinkēvičs un Mogerīni pārrunājuši vairākus soļus, kurus varētu spert Latvijas prezidentūra Eiropas Savienības (ES) Padomē, kā arī apsprieduši Latvijas ārlietu ministra gaidāmo vizīti Kijevā un Maskavā. "Vienojāmies par to, ka mums ir jāmēģina rast politisko dialogu, lai būtu izrāviens attiecībās ar Krieviju," sacīja Rinkēvičs. Vizītes Kijevā un Maskavā paredzētas, lai rastu izpratni, kā iespējams tālāk būvēt attiecības starp Krieviju un ES.

ES augstā pārstāve ārlietās un drošības jautājumos uzsvēra, ka Latvijas prezidentūrai ES Padomē ir iespēja strādāt ar daudziem jautājumiem - galvenokārt ar tiem, kas saistīti ar savienības kaimiņvalstīm. Tāpat Latvijai ir iespēja kļūt par tādu Ziemeļvalsti, kura spēj strādāt gan ar Eiropas dienvidiem, gan arī ar austrumiem, rodot nepieciešamo līdzsvaru, akcentēja Mogerīni.

Runājot par attiecībām ar Krieviju, Mogerīni pauda atbalstu Rinkēviča vizītēm Ukrainā un Krievijā. "Es apsveicu Rinkēviča vizīti Kijevā. Es domāju, ka tā būs ļoti svarīga, lai veicinātu reformu un dialogu ceļu. Mums jāstrādā pie politiskā dialoga ar Maskavu. Es ticu, ka Rinkēviča vizīte Maskavā būs kritiski svarīga, un es esmu ļoti priecīga, ka pēc tās būs iespēja ziņot ES ārlietu padomei, un mums būs diskusija par ES - Krievijas attiecībām," sacīja Mogerīni.

Viņa arī uzsvēra, ka ir saņemti atsevišķi signāli par Krievijas attieksmes maiņu dažos jautājumos. Mogerīni arī pauda uzskatu, ka ES ir jāuzticas Ukrainas valdībai, ja tā apgalvo, ka eksistē iespējas dialoga sākšanai ar Krieviju. ES augstā pārstāve norādīja, ka pēc Rinkēviča vizītes Kijevā un Maskavā varēs spriest par to, vai situācija ir uzlabojusies, salīdzinot ar iepriekšējiem mēnešiem. "Šobrīd es saskatu, ka [Krievijas] attieksme ir mainījusies daudzos jautājumos - vai tās būtu sarunas par kodolbruņojumu vai arī par Tuvajiem Austrumiem. Tā ir kļuvusi konstruktīvāka. "Es ceru, ka tas liecina par jaunu laikmetu arī pašā Krievijā," sacīja augstā pārstāve. Tādējādi ir ļoti svarīgi, ka Latvijas ārlietu ministrs dosies vizītē uz Maskavu tieši šobrīd, kas ir viens no izšķirošajiem laika periodiem. 

Latvijas ārlietu ministrs savukārt piebilda, ka uz Maskavu dodas "izlūkuzdevumā". "Varu apstiprināt, ka man ir bijušas sarunas ar Krievijas amatpersonām. Ir zināmi signāli, kas liecina par vēlmi uzsākt jaunu [attiecību] pieeju," sacīja Rinkēvičs.

Tāpat amatpersonas pārrunājušus jautājumus, kuri ir saistīti ar notikumiem dienvidos - Sīrijā un Irākā, cīņu pret terorismu, kā arī Parīzes teroraktu. "Notikumi Parīzē apliecināja, ka mums jāstrādā cieši kopā. Mēs runājām par to, kādā veidā pasteidzināt jaujumus, kas skar ciešāku koordināciju ne tikai starp ES dalībvalstu iekšlietu ministriem un tieslietu ministriem, bet arī ārlietu ministriem," sacīja Rinkēvičs. Latvijas ārlietu ministrs apliecināja, ka ES rīcība prezidentūras laikā tiks cieši koordinēta visos jautājumos, ieskaitot arī drošību.

Ceturtdien Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB) Rīgā notika Latvijas valdības un Eiropas Komisijas (EK) kolēģijas tikšanās, kuras laikā pārrunāta Latvijas prezidentūras ES Padomē programma un prioritātes. Komisāru kolēģijā ietilpst EK priekšsēdētājs Žans Klods Junkers, septiņi viceprezidenti, tostarp pirmais viceprezidents Franss Timmermanss un augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos Federika Mogerīni, kā arī 20 komisāri.

Plenārsesijā un vairākās grupu debatēs komisāru kolēģija un Latvijas valdība apsprieda Latvijas prezidentūras prioritātes. Latvijas prezidentūra ES Padomē ilgst 2015.gada pirmajā pusgadā.