Eiropas Savienībā (ES) vēl joprojām jūtama finanšu krīzes ietekme, ceturtdien, 14.janvārī, uzrunājot Eiropas Parlamenta (EP) deputātus Strasbūrā, norādīja Latvijas premjere Laimdota Straujuma ( V).
Straujuma trešdien EP parlamentāriešiem prezentēja Latvijas ES prezidentūras prioritātes, savā uzrunā īpašu uzmanību veltot nule Francijā piedzīvotājiem teroraktiem un situācijai ES ekonomikā.
"Svētdien piedalījos gājienā Parīzē. Visu tautību, reliģiju un kultūru cilvēki Francijā un plašajā pasaulē saliedēti izgāja ielās, lai apliecinātu skaļi - mēs demokrātiskajā pasaulē iestājamies par vērtībām, par cilvēka brīvu pašizpausmi, par miermīlīgu dažādu kultūru un reliģiju līdzāspastāvēšanu," norādīja Straujuma.
Komentējot ekonomikas jautājumus, Straujuma norādīja: "Dalībvalstis un ES institūcijas ir smagi strādājušas, lai atjaunotu finanšu tirgu uzticību. Dalībvalstis joprojām turpina strukturālās reformas. Eiropa lēnām, bet pakāpeniski atgriežas pie ekonomiskās izaugsmes. Šogad visās Eiropas Savienības dalībvalstīs tiek prognozēta ekonomiskā izaugsme. ES joprojām ir pasaules lielākā ekonomika ar spēcīgām pozīcijām augsto tehnoloģiju jomās. Eirozonas valstu kopējais budžeta deficīta līmenis turpina samazināties. Taču šis ir arī labs brīdis, lai izveidotu sistēmu, kas būtu noturīga pret potenciālajiem izaicinājumiem nākotnē."
Straujuma arī atgādināja: "Šogad apritēs 25 gadi, kopš Latvija atguva savu neatkarību, atbrīvojoties no padomju totalitārā režīma. Ir pagājuši desmit gadi, kopš Latvija pievienojās ES un gads kopš dalības eirozonā. Uzņemties prezidentūras pienākumus ES Padomē ir ne tikai liels gods, bet arī liela atbildība."
Komentējot Latvijas prezidentūru, premjere stāstīja: "Pagājušā gada laikā tika ieguldīts liels darbs, Eiropas Savienības institūcijām formulējot savas prioritātes jaunajam institucionālajam ciklam. Mēs vēlamies strādāt pie to ieviešanas, vienlaikus pievēršot uzmanību jaunajiem izaicinājumiem. Latvijas prezidentūra iezīmējusi trīs skaidrus prioritāšu virzienus: Konkurētspējīga ES, digitāla ES un iesaistīta ES globālajā līmenī."
Jau vēstīts, ka Latvija prezidentūras laikā fokusēsies uz trīs galvenajām prioritātēm - konkurētspējīga, digitāla un iesaistīta Eiropa.
Latvija, sākot ar 2015.gadu, no Itālijas pārņēmusi ES prezidentūru. 2015.gada vidū Latvija prezidentūras stafeti nodos Luksemburgai.
Kā pirmā no Baltijas valstīm ES prezidentūru 2013.gada otrajā pusgadā vadīja Lietuva, bet Igaunija šos pienākumus uzņemsies 2018.gada pirmajā pusē.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
