Ar vērienu sākusies Latvijas prezidentūra Eiropas Savienībā (ES), viens no kuras būtiskākajiem pasākumiem būs Austrumu partnerības samits 22.maijā. Šobrīd par arvien aktuālāku tematu kļuvis jautājums par Baltkrievijas dalību šajā samitā.
Ņemot vērā Ukrainas konfliktu un saspīlētās Baltkrievijas attiecības ar Krieviju, Minska samitā, kurā tiek stiprinātas Krievijas perifērijas valstu un ES sadarbība, labprāt ņemtu aktīvu dalību. Kā portālam "Delfi" norāda EP Ārlietu komitejas deputāts Andrejs Mamikns, uz Rīgu, neskatoties uz Aleksandra Lukašenko atrašanos ES ceļošanas "melnajā sarakstā", gribētu ierasties arī Baltkrievijas prezidents.
Kā vēsta viens no vadošajiem Eiropas ziņu medijiem "Euobserver", Rīgas samita laikā varētu tikt panākta vienošanās par ievērojamiem ES un Baltkrievijas vīzu režīma atvieglojumiem. Tas gan tiktu darīts ar nosacījumu, ka Baltkrievija atbrīvotu no cietuma politieslodzītos.
Lai gan "Euobserver" norāda, ka Baltkrievija vēlas lūkoties uz bezvīzu režīma iespēju, šobrīd runa esot par diplomātiskajām pasēm, norāda Eiropas Parlamenta (EP) Ārlietu komitejas deputāte Sandra Kalniete. Deputāte arī norāda, ka teju visas ES valstis šobrīd būtu gatavas ar Baltkrieviju panākt zināmu kompromisu vīzu režīma liberalizācijā.
Problēmas šobrīd politieslodzītos atbrīvot Baltkrievijai sagādā ne tikai politiskās gribas trūkums, bet arī vietējā likumdošana, kas amnestiju paredz tikai vienam no trim apcietinātajiem. Tiesa, ja Lukašenko vēlēsies, ieslodzītos atbrīvos, prognozē Mamikins.
Kā ziņots, 2011.gadā Baltkrievijas drošības dienestiem vēršoties pret opozīcijas protestētājiem, kas uzreiz pēc 19.decembra prezidenta vēlēšanām Minskā mēģināja iekļūt Valdības namā, kopumā tika arestēti vairāk nekā 600 cilvēku.
No viņiem 42 cilvēkiem, arī pieciem prezidenta vēlēšanu kandidātiem, tika izvirzītas apsūdzības pēc Baltkrievijas Krimināllikuma 293.panta - "piedalīšanās masu nekārtībās".
Trīs protestanti aizvien atrodas ieslodzījumā.
Jau vēstīts, ka 2014.gada Austrumu partnerības samits notika Viļņā. Iepriekšējā samita fokusā bija tā laika Ukrainas prezidenta Viktora Janukoviča atteikšanās parakstīt asociācijas līgumu ar ES. Līguma neparakstīšana izraisīja plašas demonstrācijas Kijevā, kas pakāpeniski noveda līdz asiņainam konfliktam, kas aizvien norisinās Austrumukrainā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
