Jau notikušo Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības (ES) Padomē pasākumu koordinēšanā un izpildē ir manītas dažas nepilnības, taču tās nevarētu uzskatīt par nozīmīgām organizēšanas kļūdām, vērtē biedrības "Eiropas Kustība Latvijā" prezidents Andris Gobiņš.
"Piemēram, būtu nepieciešamas ēdienu nosaukumu zīmītes pusdienu pārtraukumos, lai ārzemnieki spētu saprast un novērtēt mūsu virtuvi, norādes uz ieeju no sētas puses, lai to būtu vienkāršāk atrast, bet tie ir tikai sīkumi un tas ir pilnībā normāli prezidentūras sākumam," vērtē Gobiņš.
"Prieks par mūsu kopējo skatu, piemēram, no starptautiskajiem viesiem dzirdētas labas atsauksmes par telpu iekārtojumu Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, arī tehniskā puse ir novērtējama pozitīvi," sacīja Gobiņš.
Prezidentūras sākumu pozitīvi vērtē arī LU Sociālo zinātņu profesore Žaneta Ozoliņa. "Ja vērtējam prezidentūras ieskriešanās laika posmu, tad tā ir bijusi ļoti strauja, ļoti aktīva un kopumā veiksmīga. Veiksmes atslēga ir bijusi samērā pārdomātais prezidentūras sākums," norādīja Ozoliņa.
Vērtējot amatpersonu pašreizējo darbību Latvijas prezidentūras laikā, eksperte norāda, ka Latvijas amatpersonu sniegums ir visnotaļ pārliecinošs un ir atrasti risinājumi arī dažādākajām krustugunīm, kā piemēru minot ārlietu ministra "Edgara Rinkēviča smago nastu" saistībā ar ES un Krievijas attiecību regulējumu iespējām, kā arī Ukrainas krīzes jautājumu risināšanu.
Jau vēstīts, ka tuvākie nozīmīgākie Latvijas prezidentūras pasākumi ir ES Tieslietu un iekšlietu ministru neformālā tikšanās 29. un 30.janvārī un Boloņas procesa vadības grupas sanāksme 26. un 27.janvārī. Šo pasākumu norises vieta ir Latvijas Nacionālā bibliotēka.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
