ES Ārlietu padomes sanāksmē izdevies pieņemt stingrus lēmumus, secina Kalniņa-Lukaševica

Kalniņa-Lukaševica, kas padomē pārstāvēja Latviju, norādīja, ka ir gandarīta par ceturtdienas ārkārtas ES Ārlietu padomes sanāksmi. "Sanāksmē izdevies pieņemt stingrus lēmumus. Ir izdevies arī saglabāt arī ES dalībvalstu vienotību," teica Kalniņa-Lukaševica.

ĀM parlamentārā sekretāre paskaidroja, ka ES Ārlietu padome vienojusies par trijiem lēmumu blokiem. Pieņemts lēmums pagarināt jau esošos ierobežojošos pasākumus, saskaņā ar kuriem vairākiem Krievijas pārstāvjiem un institūcijām ES noteikti dažādi ierobežojumi, un kuru darbības termiņš beigtos martā. Tāpat ES dalībvalstis vienojušās nedēļas laikā paplašināt tā dēvēto "Melno sarakstu". Kalniņa-Lukaševica pastāstīja, ka nedēļas laikā paredzēts izlemt, kādas personas tiks iekļautas "Melnajā sarakstā". Paredzēts, ka par ES "Melnā saraksta" papildināšanu tiks lemts Ārlietu padomē, kas norisināsies 9.februārī. Tāpat dalībvalstis vienojušās uzdot Eiropas Komisijai (EK) sagatavot priekšlikumus tālākiem pasākumiem pret Krieviju.

Ārkārtas ES Ārlietu padomē dalībvalstis arī vienojušās uzlabot ES savstarpējās stratēģiskās komunikācijas spējas. "Šis jautājumu bloks tika īpaši akcentēts un panāktās vienošanās mērķis ir proaktīvs," norādīja Kalniņa-Lukaševica. ES dalībvalstis vienojušās pievērst uzmanību Krievijas melu un propagandas atspēkošanai, kā arī veicināt neatkarīgu mediju attīstību. Padome uzsvēra, ka ir būtiski sniegt makrofinansiālu palīdzību un reformu atbalstu Ukrainai, teica ĀM parlamentārā sekretāre.

Jautāta par Grieķijas negatīvo nostāju attiecībā pret ES turpmākiem pasākumiem saistībā ar Krievijas agresiju Ukrainā, ĀM pārstāve uzsvēra, ka ārkārtas ES Ārlietu padomes lēmums par ierobežojošu pasākumu pagarināšanu pieņemts vienbalsīgi.

Jau vēstīts, ka ES ir nolēmusi pagarināt ierobežojošus pasākumus pret Krieviju, ceturtdien pēc ārkārtas ES Ārlietu padomes sanāksmes, žurnālistiem sacīja ES augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos Federika Mogerīni.

Ārkārtas ES Ārlietu padome tika sasaukta pēc separātisko grupējumu veiktajiem bruņotajiem uzbrukumiem Mariupolē un citur Ukrainas austrumos. Mogerīni norādīja, ka Padomē pārrunāti notikumi Ukrainā, kā arī pieņemti lēmumi par tālāku ES rīcību šajā jautājumā.

Latvija jau 24.janvārī aktīvi aicināja iespējami drīz sasaukt ES ārkārtas Ārlietu padomi. Ārlietu padome skatīs arī jautājumu par Eiropas Savienības attiecībām ar Krieviju, ņemot vērā atbalstu, ko Krievija turpina sniegt separātistiem Ukrainas austrumos.

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs lūdzis augsto pārstāvi darba kārtībā iekļaut jautājumu par cīņu ar Krievijas propagandu. Ministrs piedāvājis apsvērt iespēju pieņemt lēmumu par ES līmeņa komunikācijas komandas izveidi un uzdevumu Eiropas Komisijai izstrādāt stratēģiju līdzsvarotai mediju vides nodrošināšanai ES, kā arī tās kaimiņu reģionos.