Mēģinājumi radīt nemierus Harkovā un Odesā veicinās tālākas sankcijas, apgalvo Rinkēvičs  (66)

Uz jautājumu, kādai jāizveidojas situācijai Austrumukrainā, lai ES varētu diskutēt par tālākām sankcijām pret Krieviju, Rinkēvičs atbildēja, ka tās vienmēr tiek saistītas ar Minskas vienošanās izpildi. "Vakar bija ļoti gara un laba saruna ar Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) ģenerālsekretāru [Lamberto] Zanjēra kungu par to, kā saskaņā ar EDSO novērotāju ziņojumiem attīstās situācija Ukrainā. Šī informācija liecina, ka situācija ir ļoti trausla. Pamiers, lai gan kopumā tiek ievērots, [tomēr] ir gadījumi, ka notiek apšaudes," sacīja Latvijas ārlietu ministrs.

Rinkēvičs arī vērsa uzmanību uz to - lai gan abas karojošās puses pakāpeniski atvelk militāro tehniku, tomēr šis process nenotiek pilnībā. "Līdz ar to es negribu šobrīd saukt septiņus kritērijus, lai mēs secinātu, ka situācija ir tāda, ka varētu runāt par kādiem jauniem pasākumiem no ES puses. Es domāju, ka šeit mēs diezgan daudz vēl diskutēsim par situāciju ar mūsu Ukrainas kolēģi, kad mums ir pēc desmit dienām paredzētas tā saucamās "Ukrainas draugu brokastis" kopā ar Eiropas Savienības valstu ārlietu ministriem un arī ar ES augso pārstāvi ārlietās un drošības jautājumos," pauda Rinkēvičs.

Paredzēts, ka šajā sarunu formātā tiks vairāk apspriests Ukrainas puses redzējums. "Manā izpratnē situācijas radikāla pasliktināšanās nozīmētu karadarbības atsākšanu no separātistu vai Krievijas bruņoto spēku karavīru puses, jaunu teritoriju ieņemšanu un uzbrukums pilsētām," uzsvēra Latvijas ārlietu ministrs.

Rinkēvičs norādīja, ka regulārie terorakti Harkovā un Odesā ir neapšaubāmi nosodāmi. ES cer, ka izmeklēšanā tiks atklāti uzbrukumu organizētāji. Tomēr ministrs teroraktus abās pilsētās tieši nesaistīja ar Minskas vienošanās izpildi. Vienlaikus Rinkēvičs atzina, ka šos teroraktus var skatīt kontekstā ar situācijas destabilizāciju.

"Ja būs mēģinājumi kaut kādā veidā radīt nemierus šajās pilsētās, tas varētu būt viens no aspektiem, par kuriem mēs varētu diskutēt [lemjot par sankcijām pret Krieviju]. Šobrīd situācija ir ļoti trausla. Diskusija par to, ko darīt tālāk ES attiecībās ar Krieviju, būs Eiropadomē marta beigās. Līdz tam vēl notiek plašas konsultācijas. Eiropadomes prezidents un birojs konsultējas ar dalībvalstīm, mēs strādājam tiešā sasaistē ar EDSO un šobrīd, lai arī mēs nevaram būt apmierināti pilnībā ar situāciju, kāda ir Ukrainā, tomēr tā ir uzlabojusies un nedaudz stabilāka nekā pirms 12.februāra vienošanās," paskaidroja ārlietu ministrs.

Viņš akcentēja, ka pašlaik, lai kādas būtu ES dalībvalstu diskusijas un viedokļi, notiek koncentrēšanās uz Normandijas grupas atbalstu, diplomātisko un politisko spiedienu. "Taču - kā jau es teicu - ja mēs redzēsim dažas no šīm pazīmēm, varbūt arī kādas citas, tad es pieļauju, ka ES atgriezīsies pie šā jautājuma apspriešanas. Tas vakardien bija pilnīgi skaidrs - mēs visi šobrīd atbalstām maksimālos pūliņus politiska risinājuma meklēšanā, bet esam arī gatavi runāt par tālākiem pasākumiem, ja redzam šīs situācijas pasliktināšanos," uzsvēra Rinkēvičs.

Harkovas un Odesas pilsētās Ukrainas austrumos iepriekšējās nedēļās notikuši terorakti, kuros gājuši bojā un ievainojumus ieguvuši vairāki cilvēki. Ukrainas valdība šos teroraktus saista ar prokrievisko kaujinieku aktivitātēm un viņu centieniem destabilizēt situāciju.

Piektdien un sestdien Rīgā norisinājās ES ārlietu ministru neformālā sanāksme. Sanāksme tiek dēvēta arī par Gimnihas (Gymnich) tikšanos. Tās mērķis ir stratēģiski diskutēt par ES ārpolitikas un drošības politikas mērķiem un instrumentiem.

Sanāksmes laikā pārrunāti jautājumi, kas skar situāciju Lībijā un Ukrainā. ES augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos Federika Mogerīni žurnālistiem norādīja, ka šajos aspektos svarīgi ir panākt vienotu ES nostāju. Sestdien ES ārlietu ministri tikušies ar savienības kandidātvalstu kolēģiem, lai pārrunātu kopīgas ārpolitikas jautājumus un reģionālus izaicinājumus. Tāpat ES ārlietu ministri pārrunājuši ES paplašināšanās procesu un Eiropas Kaimiņattiecību politiku. "Mēs uzskatām, ka ir nepieciešams izveidot spēcīgas politiskās attiecības ar valstīm, kas ir mūsu reģionā," teica Mogerīni.

ES ārlietu ministri arī pārrunājuši gatavošanos tā dēvētajam Rīgas samitam, kur iecerēta Gruzijas, Moldovas un Ukrainas sasniegtā progresa izvērtēšana. Šīs valstis pērn ar savienību noslēdza asociācijas nolīgumus. Latvijas ārlietu ministrs akcentēja, ka samitam nepieciešams no jauna apstiprināt ES saistības attiecībā pret Austrumu partnerības valstīm, kā arī piemērot tām individuālas pieejas.