Ārlietu ministri Rīgā pauž gatavību turpināt atbalstīt Ukrainu ne tikai finansiāli  (10)

Ņemot vērā Mali galvaspilsētā Bamako notikušo terora aktu, kurā bojā gāja pieci cilvēki, tai skaitā ES pilsoņi, no kuriem viens bija ES delegācijas drošības virsnieks, Augstā pārstāve un ārlietu ministri izteica līdzjūtību bojāgājušo ģimenēm un nosodīja šādu rīcību. Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V) uzsvēra, ka ES ir jāturpina tās centieni šīs valsts stabilizācijā.

Sanāksmē ministri īpašu uzmanību veltīja situācijai Ukrainā un Eiropas Savienības attiecībām ar Krieviju. Rinkēvičs kā prezidējošās valsts ārlietu ministrs uzvēra, ka Eiropas Savienība ir vienota, un šī vienotība ir jāsaglabā. Ārlietu ministri apstiprināja Minskas vienošanās tūlītējas īstenošanas nepieciešamību, kā arī bija vienisprātis, ka jāstiprina EDSO kapacitāte, lai veiktu Minskas vienošanās uzraudzību. Vienlaikus Eiropas Savienība ir gatava pastiprināt sankcijas pret Krieviju, ja situācija Ukrainas autrumos pasliktināsies. Ministrs un Augstā pārstāve atzina, ka kopš 12.februāra Ukrainā ir vērojama situācijas uzlabošanās – tiek atvilkta smagā bruņutehnika, mazinājusies apšaudes intensitāte, tomēr ES arī apzinās, ka pamiers Ukrainas austrumu reģionā joprojām ir trausls.

ES pauda gatavību turpināt atbalstīt Ukrainu ne tikai finansiāli, bet arī ar koordinētu atbalstu reformu īstenošanā.

Sanāksmes laikā tika apspriesta situācija Eiropas dienvidu kaimiņvalstīs, īpaši Lībijā. "Šie ir īpaši svarīgi drošības jautājumi, kas skar visas Eiropas Savienības dalībvalstis," uzvēra ministrs un pauda gandarījumu, ka "dalībvalstu vidū valda kopīga izpratne par tālākiem ES soļiem politisko procesu atbalstam Lībijā." Jautājums par ES attiecībām ar dienvidu kaimiņvalstīm būs arī dienaskārtībā 13.aprīlī plānotajā ES sanāksmē ar šīm valstīm Barselonā.

Ministrs arī uzsvēra, ka ES politikā valda vienprātība attiecībā uz vienlīdzīgu atbalstu gan dienvidu, gan austrumu kaimiņiem. ES atbalsta individuālu un diferencētu pieeju sadarbībai ar katru no šīm valstīm.

Ministrs piebilda, ka šī sanāksme bija labs pamats gaidāmajai formālajai Ārlietu padomes sanāksmei Briselē. Neformālā jeb tā dēvētā Gimnihas sanāksme ir tradicionāla ES ārlietu ministru tikšanās, kuru organizē ES prezidējošā valsts. Gimnihas tikšanos laikā netiek pieņemti saistoši lēmumi. Tās ministriem nodrošina iespēju pārrunāt aktuālos jautājumus neformālā gaisotnē.

Jau vēstīts, ka piektdien un sestdien Rīgā norisinājās ES ārlietu ministru neformālā sanāksme. Sanāksme tiek dēvēta arī par Gimnihas tikšanos. Tās mērķis ir stratēģiski diskutēt par ES ārpolitikas un drošības politikas mērķiem un instrumentiem.