Arī šķietami turīgās Eiropas Savienības (ES) valstīs Latvijas uzņēmēju pakalpojumu un produktu pircējiem ir grūtības ar norēķināšanos, tādēļ būtu jādomā par eksporta garantiju piešķiršanu ne tikai tiem uzņēmējiem vien, kuri eksportē uz trešajām pasaules valstīm, intervijā "Rietumu radio" sacīja ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).
Kā norādīja Reizniece-Ozola, tautsaimniecības attīstības tempi palēninās, tādēļ ir nepieciešami nestandarta risinājumi.
"Uzņēmējiem vajadzīgi apgrozāmie līdzekļi un eksporta garantijas," sacīja ministre. "Ja runājam par apgrozāmajiem līdzekļiem, mēs lūkojamies banku sektora virzienā, jo šobrīd viņiem dots milzīgs avanss, deputātiem atkāpjoties no obligāta nolikto atslēgu principa. Deputāti to darīja ar lielām cerībām, ka bankas atbalstīs mūsu tautsaimniecību, kreditējot uzņēmējus, taču šobrīd lielu progresu neredzu."
Reizniece-Ozola atzina, ka vienā dienā visu nav iespējams mainīt, tomēr viņa vēlētos saņemt signālus no banku puses, ka tās atbalsta uzņēmējus. "Līdz šim iepriecinošu ziņu nav," sacīja ekonomikas ministre.
"Bankas ir ļoti piesardzīgas, galvenokārt pamatojoties ar neskaidro ģeopolitisko situāciju, tādēļ mums jādomā par veidiem, kā piešķirt uzņēmējiem apgrozāmos līdzekļus, izmantojot ES naudu," sacīja Reizniece-Ozola.
Eksporta kredīta garantijas tiek sniegtas Latvijas izcelsmes preču eksportam. Tās var būt Latvijā pilnīgi iegūtas preces vai, ja ražošanā iesaistīta vairāk nekā viena valsts, Latvija ir valsts, kurā šim nolūkam apgādātā ražotavā notikusi pēdējā būtiskā ekonomiski pamatotā apstrāde vai pārstrāde, kā rezultātā ir saražots jauns produkts.
Papildus eksporta kredīta garantija paredzēta risku segšanai tikai darījumiem uz valstīm ar paaugstinātu risku, jeb valstīm, kas nav iekļautas Eiropas Savienības vienotajā tirgū un nav viena no šīm industriāli attīstītajām valstīm - Austrālija, Kanāda, Islande, Japāna, Jaunzēlande, Norvēģija, Šveice un ASV.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
