Eiropas Parlamenta (EP) deputāti prasa veikt neatkarīgu starptautisku Krievijas opozīcijas politiķa Borisa Ņemcova slepkavības izmeklēšanu, teikts rezolūcijā, ko eirodeputāti pieņēmuši ceturtdien.
Parlamentārieši noziegumu nosaukuši par "nozīmīgāko politisko slepkavību Krievijas jaunāko laiku vēsturē" un pauž nopietnas bažas par demokrātijas stāvokli un cilvēktiesībām Krievijā, kas kļūst par valsti, ko raksturo "represijas, naida kurināšana un bailes", informē EP Informācijas biroja Latvijā vadītāja Marta Rībele.
Rezolūcijā deputāti pieprasa neatkarīgu starptautisku Ņemcova slepkavības izmeklēšanu. Politiķis vāca pierādījumus par Krievijas līdzdalību Donbasa konfliktā, bet tika nogalināts divas dienas pirms iecerētās demonstrācijas pret karu Ukrainā.
Deputāti apliecina cieņu pret Ņemcovu kā cilvēku, kas "veltīja savu dzīvi tam, lai panāktu demokrātiskāku, pārticīgāku un atklātāku Krieviju un veidotu spēcīgas partnerattiecības starp Krieviju un tās kaimiņiem".
EP deputāti secina, ka Krievija attālinās no funkcionēšanas demokrātijas režīma, un stingri nosoda Kremli par likumu pieņemšanu, kas ierobežo opozīciju un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus, un par propagandas karu pret tās kaimiņiem un saviem iedzīvotājiem, padarot Krieviju par "valsti, kuru raksturo represijas, naida kurināšana un bailes".
Viņi nosoda Krievijas iestādes, kas neļāva dažiem Eiropas Parlamenta deputātiem un diplomātiem ieceļot Krievijā, lai piedalītos Borisa Ņemcova bērēs.
Deputāti aicina Krieviju pārtraukt īstenot spiedienu, represīvas darbības un iebiedēšanu pret opozīcijas līderiem, pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem un plašsaziņas līdzekļiem un atbrīvot politeslodzītos – Ukrainas deputāti Nadju Savčenko un Igaunijas policijas darbinieku Estonu Kohveru.
Viņi atkārtoti nosoda Krievijas iestāžu nesadarbošanos ar neatkarīgajiem starptautiskajiem izmeklētājiem MH17 reisa notriekšanas lietā un vēlreiz aicina nodot Polijas valdības avarējušās lidmašīnas "Tu-154" atlūzas un visas melnās kastes Polijai.
EP deputāti pauž atbalstu Krievijas demokrātiskajiem spēkiem un mudina ES Padomi izstrādāt vienotu politiku attiecībā uz Krieviju, kas uzliktu 28 ES dalībvalstīm par pienākumu paust kopēju vēstījumu par cilvēktiesībām un brīvību ierobežošanu Krievijā. Viņi arī prasa izstrādāt spēcīgāku atbalsta programmu un piešķirt vairāk līdzekļu Krievijas un okupētā Krimas reģiona pilsoniskās sabiedrības atbalstam.