Eiropā reformas notiek pārlieku lēni, uzskata darba devēji  (3)

Latvijas Darba devēju konfederācijā informēja, ka "Reformu barometrā" secināts, ka ekonomiskā aktivitāte Eiropas Savienībā (ES) joprojām par 0,2% atpaliek no pirmskrīzes līmeņa, kamēr ASV tā jau ir par 8% augstāka nekā 2008.gadā. Kopš krīzes sākuma ES ir zaudējusi piecus miljonus darbvietu, kamēr ASV darbvietu skaits ir pieaudzis.

Tāpat pētījumā secināts, ka ārvalstu tiešo investīciju apjoms ES 2013.gadā bija nokrities līdz 17% no kopējā apjoma pasaulē, lai gan 2000.gadā tas bija 40%. Tāpat kopējais nodokļu slogs ES ir aptuveni par 50% augstāks nekā ASV un par 25% augstāks nekā Japānā. Savukārt uzņēmējdarbības uzsākšanas izmaksas ES ir trīskārt augstākas, un biznesa uzsākšanai nepieciešamais laiks - aptuveni divkārt garāks nekā ASV.

Eiropas darba devēju pētījumā secināts, ka, pat neskatoties uz neseno naftas cenu kritumu pasaulē, elektroenerģijas izmaksas biznesam Eiropā ir 2,5 reizes augstākas nekā ASV. Pētījuma autori norāda, ka visi minētie faktori būtiski bremzē ekonomisko aktivitāti Eiropā un pasliktina tās konkurētspēju globālā mērogā.

"BusinessEurope" ģenerāldirektors Markuss Beirers stāstīja, ka tās ES dalībvalstis, kurās pēdējos gados veiktas nopietnas reformas - īpaši Īrija, Portugāle, Spānija un arī Baltijas valstis, jau tagad bauda reformu augļus - pieaugošu ekonomisko aktivitāti, bezdarba samazinājumu un uzlabotu tirdzniecības bilanci. "Tomēr kopumā daudzas valstis vēl nav pilnībā apjautušas, ka reformas patiešām darbojas un palīdz. Eiropa patlaban zaudē konkurences cīņā ar ASV, Ķīnu, Indiju un Japānu. Mēs riskējam vistuvākajā nākotnē piedzīvot stagnāciju un augstu bezdarbu," uzsvēra Beirers.

Reformu barometrs arī iezīmē konkrētu dalībvalstu progresu reformu sekmīgā īstenošanā, balstoties uz Eiropas Komisijas izteiktajām rekomendācijām 2014.gadā. Latvijai tika ieteikts noturēt stabilu fiskālo pozīciju, nodrošināt augstākās izglītības un sociālās sistēmas reformu, veicināt jaunu gāzes un elektrības savienojumu izveidi ar kaimiņos esošām ES dalībvalstīm un pabeigt tieslietu sistēmas reformu, nodrošinot investoru aizsardzību un efektīvāku saimniecisko strīdu izskatīšanu.

LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone stāstīja, ka no uzņēmējdarbības vides viedokļa visneapmierinošākā situācija ir tieši tieslietu sistēmas un investoru aizsardzības jomā, kas pastarpināti ietekmē arī citus nozīmīgus procesus, piemēram, tiesu sistēmas neefektivitāte un vides neprognozējamība paaugstina kreditēšanas riskus un līdz ar to bremzē biznesa kreditēšanu.

"Problemātisks ir arī energoizmaksu jautājums, kas nav saistīts tikai ar papildu savienojumu izveidi, bet arī ar obligātās iepirkumu komponentes izmaksām u.c. faktoriem. Savukārt fiskālās stabilitātes un sociālās sistēmas jomās, kuru līdzšinējo progresu var vērtēt gana atzinīgi, pēdējās dienās dzirdētie valdības izteikumi par to, ka jau divkārt solītais un pat likumā ietvertais iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazinājums varētu netikt pildīts, ir neizprotami. Jo īpaši kontekstā, kad tikko publiskots jaunais Eiropas Komisijas ziņojums, kur līdzās citiem būtiskiem punktiem norādīts arī tas, ka tieši augstie darba nodokļi neveicina sociālās nevienlīdzības mazināšanos valstī," uzsvēra Meņģelsone.

Runājot par kopējiem Reformu barometra secinājumiem Eiropas mērogā, "BusinessEurope" prezidente Emma Marčegalija jau ir vērsusies pie Latvijas Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas (V) kā ES prezidējošās valsts vadītājas, pie visas Eiropadomes un tās prezidenta Donalda Tuska ar aicinājumu aktīvāk īstenot tās reformas, kas nav veiktas līdz šim, kā arī - iespējami drīzāk likt pamatu Eiropas Enerģētikas savienības pilnvērtīgai izveidei.