"Uzskatu, ka valsts lielums, iedzīvotāju skaits un ekonomiskā situācija nevar būt vienīgie kritēriji kvotu noteikšanai, jo jāņem vērā arī vēsturiskā migrācija. Latvija padomju laikā piedzīvoja nekontrolētu piespiedu migrācijas vilni, ar kura sekām vēl joprojām neesam tikuši galā," uzskata Pabriks.
Viņš atgādina, ka 1987. gadā Eiropas Padomes parlamentārā asambleja pieņēma rezolūciju, kurā nosodīta piespiedu migrācija.
Tajā pašā laikā Pabriks uzsver, ka nav pret Eiropas valstu solidarizēšanos šī jautājuma risināšanā, taču jābūt noteiktiem taisnīgiem un objektīviem kritērijiem, tādēļ Pabriks ar saviem priekšlikumiem ir iesaistījies Eiropas Tautas partijas grupas migrācijas stratēģijas izstrādē.
"Uzskatu, ka pēdējo dienu notikumi Vidusjūrā liks pārskatīt ES migrācijas politiku, ieviešot lielāku solidaritāti starp ES dalībvalstīm. Tas ir pāris gadu jautājums, tādēļ Latvijas amatpersonām savlaicīgi ir jāiesaistās tās izstrādē un jābūt ļoti saprātīgām, pieņemot Latvijas pozīciju šajā jautājumā," sacījis Pabriks.
Viņš norāda, ka migrācijas jautājums ir ļoti daudzpusīgs, jo sevī ietver ES iesaisti konfliktu risināšanā pierobežas valstīs, attīstības palīdzības sniegšanu, ES ārējo robežu stiprināšanu, kā arī citus jautājumus.
Ceturtdien Briselē notiek Eiropadomes ārkārtas sanāksmē, kas sasaukta saistībā ar bēgļu masveida bojāeju Vidusjūrā, un tās dienaskārtībā tiks apspriests, ko Eiropas Savienības dalībvalstis visas kopā var nekavējoties darīt, lai novērstu bēgļu masveida bojāeju Vidusjūrā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
