Dažādu izaicinājumu dēļ drošības situācija Eiropā būtiski mainījusies, vēsta ES direktori

Sanāksmes laikā pārrunāti aktuālie Eiropas drošības politikas jautājumi, tostarp Kopējās drošības un aizsardzības politika (KDAP), kā arī ES iespējamā rīcība un risinājumi, lai stiprinātu Eiropas drošību. Īpaši bieži sarunās tika izcelta nepieciešamība ES gan pastāvīgi, gan sadarbībā ar NATO un citiem partneriem rast risinājumus cīņai ar hibrīda apdraudējumiem Eiropas dienvidu un austrumu kaimiņos. Tāpat dalībnieki pārrunāja aktuālo drošības situāciju Ukrainā un Lībijā, aģentūru BNS informēja Ārlietu ministrijā.

Direktori pārrunāja un salīdzināja nacionālās pozīcijas, gatavojoties jūnija Eiropadomei, kas būs veltīta Eiropas drošības un aizsardzības jautājumiem. Tajā paredzēts atskaitīties par panākto progresu 2013.gada decembrī izvirzīto uzdevumu izpildē, kā arī sniegt redzējumu par tālāku KDAP attīstību. Prezidentūras rīkotā sanāksme tādējādi bija iespēja labāk sagatavot maija Ārlietu padomē un jūnija Eiropadomē plānotos lēmumus un diskusiju.

ES Drošības studiju institūta direktors Antonio Misiroli (Antonio Missiroli) direktorus iepazīstināja arī ar ES Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos Federikas Mogerīni (Federica Mogherini) ierosināto stratēģisko pārskatu. Sanāksmes dalībnieki bija vienisprātis, ka šā brīža Eiropas Drošības stratēģija, kas izstrādāta 2003.gadā, vairs neatspoguļo drošības situāciju Eiropā un ES globālo lomu. Latvija vēlētos stratēģiskā pārskata ietvaros jūnija drošībai un aizsardzībai veltītajā Eiropadomē uzsākt Eiropas Drošības stratēģijas pārskatīšanu.

Sanāksmi vadīja Eiropas Ārējās darbības dienesta (ĒADD) ģenerālsekretāra vietnieks Macejs Popovskis (Maciej Popowski), un tajā bija pārstāvētas visas 28 Eiropas Savienības dalībvalstis, kā arī ES Padomes Ģenerālsekretariāts un ES Drošības studiju institūts. Latvijas delegāciju sarunās vadīja Ārlietu ministrijas Drošības politikas departamenta direktors Aivars Puriņš.

ES Drošības politikas direktori tiekas divreiz gadā ikkatras ES Padomes prezidentūras laikā, lai neformāli pārrunātu aktuālos Eiropas drošības politikas jautājumus.