Bez reformām katrā ES dalībvalstī nevar gaidīt savienības kopīgu izaugsmi, vēsta Reirs  (8)

Viņš uzsvēra, ka, neskatoties uz Eiropas ekonomikas situācijas uzlabošanos, joprojām saglabājas vairākas problēmas - vājais iekšējais pieprasījums, zemā produktivitāte un nemainīgi augstais bezdarba līmenis.

Pēc viņa teiktā, lai veicinātu investīcijas, nodarbinātību un izaugsmi kopumā, ir nepieciešamas strukturālas reformas, turklāt katrā ES dalībvalstī atsevišķi. Reformām nepieciešams gan sociālo partneru, gan iedzīvotāju atbalsts.

"Mums ir jāstrādā, lai ES būtu konkurētspējīga, lai tā neatpaliktu no citem pasaules reģioniem un nodrošinātu esošā dzīves līmeņa saglabāšanu ilgtermiņā. Esmu pārliecināts, ka strukturālās reformas atgriezīs investīcijas Eiropā, tāpēc es aicinu savus kolēģus, atgriežoties mājās, pārskatīt nacionālo regulējumu, lai novērstu šķēršļus investīciju piesaistei," klāstīja Reirs.

Viņš atgādināja, ka viena no Latvijas prioritātēm ES Padomē ir Investīciju plāns Eiropai - ES Padome un Eiropas Parlaments ir apņēmušies apstiprināt attiecīgo regulējumu šā gada pirmajā pusē.

"Visām dalībvalstīm jāizturas atbildīgi pret izaugsmi ES, jāīsteno strukturālās reformas un jānovērš barjeras investīciju vidē," uzsvēra ministrs.

Savukārt Eiropas Komisijas viceprezidents eiro un sociālā dialoga jautājumos Valdis Dombrovskis sacīja, ka, vērtējot Eiropas ekonomiku pašlaik, var "nedaudz atviegloti nopūsties". Ekonomika ES kļūst stiprāka, pateicoties zemajām naftas cenām, monetārajai politikai un starptautiskajai izaugsmei, taču, lai īstenotu strukturālas reformas ES ekonomikā un atkoptos no nesen piedzīvotās krīzes, nepieciešama rīcība no likumdevējiem.

Pēc viņa teiktā, ES dalībvalstīm jāievieš vienota izaugsmes stratēģija, kas balstās uz investīcijām, strukturālām reformām, tostarp darba tirgū un biznesa vidē, un fiskāli atbildīgu politiku. Vienotas strukturālas reformas tuvinās Eiropas valstu ekonomikas.

Arī Eiropas Centrālās bankas viceprezidents Vitors Konstansio atzīmēja, ka investīciju piesaiste ir būtiska, jo pašlaik eiro zonā investīciju apmērs joprojām ir par 18% zemāks nekā 2007.gadā. Strukturālās reformas esot būtisks dzinējspēks, lai veicinātu investīcijas Eiropā.

Amatpersonas komentēja arī aktuālo Grieķijas ekonomikas situāciju un spekulācijas par tās iespējamo izstāšanos no eiro zonas. Dombrovskis norādīja, ka situācija Grieķijas ekonomikā patlaban ir krietni labāka nekā iepriekš. Valsts ekonomika atkal sākusi augt un sasniedz fiskālos mērķis - nepieciešamas būtiskas reformas Grieķijā, lai nodrošinātu finansiālo stabilitāti ilgtermiņā.

Eiropas Komisijas viceprezidentam piekrita arī Konstansio, paužot pārliecību, ka vienošanās starp Grieķijas valdību un aizdevējiem par aizdevuma programmas turpinājumu tiks panākta.

Vienlaikus gan Dombrovskis noliedza, ka eiro zona strādā pie "plāna B", ko īstenot gadījumā, ja vienošanās ar Grieķijas valdību tomēr netiek panākta.

ECOFIN Sanāksmē turpināsies arī sestdien, 25.aprīlī. Tajā ministrija runās par Kapitāla tirgus savienības aktualitātēm un jautājumiem, kas skar cīņu pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un agresīvu nodokļu plānošanu.

ECOFIN sanāksmes notiek reizi mēnesī, un tā ir iespēja dalībvalstīm paust viedokli par plānoto ES politiku ekonomikas un finanšu jomā.