Austrumu partnerības valstu līderi apliecinājuši dalību Rīgas samitā  (20)

Aprīļa beigās Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andrejs Pildegovičs nodeva Azerbaidžānas, Armēnijas, Baltkrievijas, Gruzijas, Moldovas un Ukrainas diplomātisko misiju vadītājiem partnervalstīm adresētus oficiālos ielūgumus dalībai 4.Austrumu partnerības samitā, kas notiks Rīgā šā gada 21. un 22.maijā.

Lai arī pieteikšanās samitam noslēgsies šodien, zināms, ka gaidāmajā samitā Armēniju pārstāvēs valsts prezidents Seržs Sargsjans, Azerbaidžānu - valsts prezidents Ilhams Alijevs, Moldovu - valsts prezidents Nikolaje Timofti, bet Ukrainu - valsts prezidents Petro Porošenko. Savukārt Gruziju pārstāvēs premjerministrs Iraklijs Garibašvili.

Pašlaik gan nav zināms par Baltkrievijas prezidenta Aleksandra Lukašenko dalību gaidāmajā samitā. Viņa vietā varētu ierasties Baltkrievijas premjerministrs Andrejs Kobjakovs.

Kā ziņots, Latvija kā ES Padomes prezidējošā valsts 21.maijā un 22.maijā Rīgā rīkos vienu no svarīgākajiem prezidentūras ārpolitiskajiem augsta līmeņa pasākumiem - Austrumu partnerības samitu. Paredzēts, ka sanāksmē piedalīsies 28 ES dalībvalstu un sešu Austrumu partnerības partnervalstu augstākās amatpersonas, kā arī ES institūciju politiskā vadība, tostarp Eiropadomes priekšsēdētājs Donalds Tusks un Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers.

Rīgas samits būs pirmais kopš asociācijas līgumu parakstīšanas starp ES un trim partnervalstīm - Gruziju, Moldovu un Ukrainu. Šie līgumi paredz ciešāku politisko asociāciju un ekonomisko integrāciju starp ES un minētajām valstīm. Plānots, ka samitā tiks izvērtēti sākotnējie asociācijas līgumu pagaidu īstenošanas rezultāti. Šo līgumu veiksmīga īstenošana būs viena no svarīgākajām prioritātēm ES un Gruzijas, Moldovas un Ukrainas attiecībās, kas dod iespēju partnervalstīm modernizēt to ekonomiku un sociālo sistēmu. Tāpat ES apliecinās stingru politisko un praktisko atbalstu asociācijas līgumu īstenošanai.

Samitā tiks uzsvērti partnerības politikas veidošanas principi - partnerība, kas balstīta uz atvērtību, caurskatāmību un abpusēji kopīgu mērķu noteikšanu, kam nav konfrontējoša rakstura. Tāpat tiks akcentēts, ka Austrumu partnerība nav vērsta pret kādu no trešajām pusēm.