Eiropas Savienība divu gadu laikā plāno uzņemt 20 000 bēgļu; Latvijai jāpieņem 220  (459)

" [EK] līdz maija beigām ierosinās ES mēroga dzīvesvietas maiņas shēmu ar 20 000 vietām, kas būs sadalītas visās dalībvalstīs, pārvietotām personām, kurām nepārprotami nepieciešama starptautiska aizsardzība Eiropā, konkrēti šim mērķim 2015. un 2016. gadā paredzot papildu finansējumu 50 miljonu eiro apmērā," minēts EK paziņojumā.

Skaits aprēķināts, ņemot vērā valsts lielumu un ekonomikas apmēru. EK norādījusi, ka pēc kvotu sistēmas Vācija uzņemtu aptuveni 3086 bēgļus, Francija 2375 bēgļus, bet Itālija 1989 bēgļus. Latvija pēc EK šī brīža aprēķina uzņemtu 220 bēgļus, Lietuva 207, bet Igaunija 326.

Ziņojumā arī minēts, ka Lielbritānija, Īrija un Dānija pašas varēs izvēlēties, vai tās bēgļus vēlas uzņemt. Ja minētās valstis bēgļus neuzņemtu, tad pārējām dalībvalstīm uzņemamo bēgļu skaits palielinātos, Latvijai šis skaits pieaugtu līdz aptuveni 242.

Tāpat EK sāks kopējās drošības un aizsardzības politikas (KDAP) operāciju Vidusjūrā, lai likvidētu cilvēku kontrabandistu tīklus un vērstos pret to darbību saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem.

"Ar šo drosmīgo programmu Eiropas Savienība ir pierādījusi, ka ir gatava pievērsties to cilvēku ciešanām, kuri bēg no kara, vajāšanas un nabadzības," norāda Augstā pārstāve ārlietās Federika Mogerīni.

"Migrācija ir visu dalībvalstu kopīga atbildība, un visas dalībvalstis tagad tiek aicinātas palīdzēt šīs vēsturiskās problēmas risināšanā. Turklāt tā nav tikai Eiropas, bet visas pasaules problēma, un ar šo programmu mēs apstiprinām un paplašinām sadarbību ar izcelsmes un tranzīta valstīm, lai glābtu dzīvības, likvidētu cilvēku kontrabandas tīklus un aizsargātu tos, kuriem tas nepieciešams. Tomēr visiem zināms, ka īsts un ilgtermiņa risinājums būs iespējams vienīgi tad, kad problēmas tiks novērstas pašā saknē: no kara izraisītas nabadzības un nestabilitātes līdz krīzēm Lībijā un Sīrijā. Eiropas Savienība tālab ir apņēmības pilna sadarboties ar starptautisko sabiedrību," skaidro Mogerīnī.

Savukārt EK priekšsēdētāja vietnieks Franss Timmermanss sacījis, ka
traģiskā cilvēku bojāeja Vidusjūrā ir šokējusi visus eiropiešus. "Mūsu pilsoņi gaida no dalībvalstīm un Eiropas iestādēm rīcību, kas novērstu šādu traģēdiju atkārtošanos."

"Eiropadome ir skaidri norādījusi, ka nepieciešams Eiropas mēroga risinājums, kas balstās uz iekšējo solidaritāti un apziņu, ka mums ir kopīga atbildība par efektīvas migrācijas politikas izveidi. Tāpēc Komisija šodien ierosina programmu, kura atspoguļo mūsu kopīgās vērtības un sniedz atbildi uz Eiropas pilsoņu raizēm gan par nepieņemamām cilvēku ciešanām, gan par pieņemto Eiropas kopīgo patvēruma noteikumu nepienācīgu īstenošanu. Ierosinātie pasākumi palīdzēs labāk pārvaldīt migrāciju un tādējādi piepildīt to, ko gaida pilsoņi," uzskata Timmermanss.

Jau vēstīts, ka līdz ar Ziemeļāfrikas bēgļu plūsmu un Eiropas Parlamenta pieņemto rezolūciju arī Latvijā aktualizējies jautājums par "bēgļu kvotu" politiku. Portāla "Delfi" uzrunātie eksperti atzīst, ka Latvijai jāsolidarizējas ar citām Eiropas Savienības (ES) valstīm un bēgļi jāizmitina, tomēr paralēli tam ir jāveic būtiskas izmaiņas iekšējā sistēmā, ne tikai nodrošinot bēgļiem cilvēktiesībām atbilstošus apstākļus, bet arī veicinot viņu integrāciju Latvijā.