NATO un Eiropas Savienība (ES) ceturtdien paziņoja, ka grib pastiprināt sadarbību "jaunu draudu" apstākļos, kurus rada Krievijas politika bijušās PSRS teritorijā un bruņota vardarbība uz dienvidiem no NATO robežām.
ES augstā pārstāve ārpolitikas un drošības politikas jautājumos Federika Mogerīni, apmeklējot NATO valstu ārlietu ministru sanāksmi Turcijas kūrortpilsētā Antaljā, sacīja, ka abas organizācijas ir "atšķirīgas pēc dabas", bet saskaras ar līdzīgiem izaicinājumiem.
Mogerīni teica, ka abas puses apspriedīs saspīlējumu attiecībās ar Krieviju situācijas Ukrainā dēļ un "krīzi dienvidos", kuru aktualizējusi nelegālo migrantu plūsmas pastiprināšanās Eiropas Savienības virzienā no Lībijas.
"Mums ļoti svarīga ir stipra koordinācija ... sevišķi attiecībā uz dalīšanos ar informāciju, kad ir runa par jauna veida draudiem, ar kuriem mēs saskaramies visapkārt," sacīja Mogerīni.
"Mums (NATO un ES) apkārt ir izaicinājumi, kas mūs vieno. Mēs esam atšķirīgas [organizācijas] pēc dabas, bet mums ir kopīgas vērtības," viņa piebilda.
Komentējot kritiku, ka ES ir lēni reaģējusi uz situācijām savā apkārtnē, Mogerīni sacīja, ka ES "apzinās to, ka mums ir jāpalielina sava spēja atbildēt uz krīzēm".
Viņa uzsvēra, ka pretēji NATO "tas var nenozīmēt militāru pieeju". "Tomēr mēs nevaram izslēgt mūsu darba militāru aspektu," piebilda Mogerīni.
NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs alianses valstu ārlietu ministru sanāksmes pēdējā dienā sacīja, ka NATO saskaras ar "attīstībā esošiem" izaicinājumiem uz austrumiem un dienvidiem no alianses robežām.
"Uz austrumiem pašpārliecinātāka Krievija ir lietojusi spēku, lai mainītu robežas un iebiedētu kaimiņus," teica Stoltenbergs, runājot par Krievijas īstenoto Krimas aneksiju un agresiju Ukrainas austrumos.
"Uz dienvidiem vardarbīgs ekstrēmisms ir sasniedzis līmeni, kam nav precedenta mūsdienās," sacīja NATO vadītājs, runājot par džihādistu grupējuma "Islāma valsts" slepkavošanas kampaņu.
"Mēs apspriedīsim izaicinājumu, ar kuriem saskaramies, ilgtermiņa stratēģiskās sekas un to, kā NATO var sadarboties ar mūsu partneriem un ar Eiropas Savienību, lai stātos tiem pretī," piebilda Stoltenbergs.
Viņš arī sacīja, ka NATO centīsies uzlabot savas spējas pret hibrīdkaru, kādu Krievija īsteno Ukrainā, apvienojot klasiskās militārās metodes ar tādiem nekonvencionāliem līdzekļiem kā kiberuzbrukumi un propaganda.
"Mēs pastiprinām mūsu spējas atvairīt un novērst hibrīdkara draudus," teica NATO ģenerālsekretārs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
