Pilsoniskās sabiedrības cerības virza valdību lēmumus, uzskata Straujuma  (20)

Straujuma norādīja, ka Austrumu partnerības notikumi Rīgā dod iespēju pilnveidot pagājušajā gadā noslēgtos līgumus ar Ukrainu, Gruziju un Moldovu, kā arī virzīt mobilitātes programmu vairākās jomās. Premjerministre arī teica, ka notikumi Ukrainā pagājušajā gadā pierādīja, cik svarīga ir pilsoniskās sabiedrības loma miera un labklājības veicināšanā. Pēc viņas domām, ir vajadzīga aktīva pilsoniskā sabiedrība, kas ir iesaistīta Austrumu partnerības procesā - dinamiska pilsoniskā sabiedrība, kas ir progresa veicinātāja un demokrātijas sargātāja.

Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) direktors Andris Sprūds konferences ievadā norādīja, ka Austrumu partnerība ir ļoti svarīgas "krustceles", un atgādināja, ka Latvija to ir noteikusi kā vienu no savām prezidentūras prioritātēm. Viņš pauda, ka, lai arī ES saskaras ar vairākiem izaicinājumiem, šī "vecmāmiņa", Sprūdam citējot pāvesta Franciska sacīto, arvien ir ļoti pievilcīga.

Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete (V) pauda, ka pilsoniskā sabiedrība un Austrumu partnerības valstis ir labākie partneri Eiropai un Eiromaidans ir vislabākais piemērs pilsoniskajai sabiedrībai, paužot lielu cieņu pret tiem ukraiņiem, kas devās turp, lai aizstāvētu savu valsti un cilvēktiesības. Pēc viņas domām, pilsoniskā sabiedrība, kas atbalsta Eiropu un otrādi, ir viens no galvenajiem Austrumu partnerības sasniegumiem.

Kalniete arī pauda, ka kopumā Eiropai vajadzētu piedāvāt lielāko mobilizāciju un vīzu režīma liberalizācija būtu labs katalizators attiecībās ar Austrumu partnerības valstīm. Pēc viņas domām, šis ir nozīmīgs uzdevums ES.

Eiroparlamentāriete arī izteicās, ka tās valstis, kas ir parakstījušas asociācijas līgumus ar ES, sagaida no līderiem skaidru valodu par to paplašināšanās perspektīvām. "Te pilsoniskajai sabiedrībai ir liela loma - šo asociācijas līgumu uzraudzībā," pauda Kalniete.

Tāpat Kalniete norādīja uz korupcijas un oligarhu risku, uzsverot, ka tā arvien ir liela problēma, ar ko grūti cīnīties, un arī Latvija nav pilnībā spējusi atbrīvoties no korupcijas. Viņa aicina pilsoniskās savienības pārstāvjus pastāvēt uz šo problēmu risināšanu. Deputāte piebilda, ka gadiem ilgi ES nav nopietni ņemts vērā, cik lielā mērā nauda tikusi izmantota, piemēram, Ukrainas politikā.

Tikmēr speciālo uzdevumu vēstnieks Austrumu partnerības jautājumos Juris Poikāns klātesošajiem sacīja, ka, pēc viņa domām, pilsoniskajai sabiedrībai būtu jānodrošina asociācijas līgumu uzraudzība Moldovā un Gruzijā, tai jābūt stiprai un jāspēj nepakļauties nogurumam, jo bez uzraudzības nebūs iespējams arī lauzt korupcijas nastu. Pilsoniskā sabiedrība ir galvenais dzinulis ES, pauda Poikāns.

Diskusiju laikā kāds klātesošais norādīja, ka pilsoniskā sabiedrība ir ES partneris, tā iesaistās demokrātisku procesu veicināšanā, piemēram, Azerbaidžānā un Gruzijā, taču šajās valstīs finansiāli pilsoniskā sabiedrība ir ļoti vāji sponsorēta. Tāpat auditorijā tika norādīts, ka no ES puses nebūtu pareizs risinājums beigt pārrunas ar Azerbaidžānu, arī par asociācijas līguma parakstīšanu, bet šodien esot redzams, ka līgums parakstīts netiks, un viens no iemesliem ir Ukraina - Ukrainai to neizdevās īstenot, bet tagad Ukrainā ir saasinājušies konflikti, un ES tur nekādā veidā nevarēja palīdzēt. Tika norādīts, ka Azerbaidžāna baidās par tādu pašu likteni, un tas nav aizbildinājums, tie ir reāli draudi, ko rada Krievija.

Vēl tika minēts, ka ES ir skaidrs skatījums par situāciju Gruzijā un Ukrainā, bet, piemēram, attiecībā uz Kalnu Karabahas konfliktu skaidras pozīcijas nav. Ja tāda būtu, iespējams, tas veicinātu sarunas ar Azerbaidžānu, izskanēja auditorijā. Tāpat, turpinot runāt par Azerbaidžānu, tika uzsvērts, ka arvien aktuāls jautājums Azerbaidžānā ir politieslodzītie, jo tur patlaban tādu ir ap 85.

Tāpat tika pausts, ka pilsoniskajai sabiedrībai nav pienākuma uzklausīt politiķu norādes un pilsoniskā sabiedrība, kas pārstāv kādus konkrētus jautājumus, vienmēr ir sava veida "karā" ar politiķiem. Eiropas Parlamenta deputāte Kalniete gan atbildēja, ka patlaban politiķi Latvijā vairs pat neuzdrošinās kritizēt nevalstiskās organizācijas par to darbību un iniciatīvām.

Kā ziņots, no šodienas un rīt Rīgā norisināsies ES Austrumu partnerības pilsoniskās sabiedrības konference, kuras laikā taps rekomendācijas ES institūcijām, kā arī ES un Austrumu partnerības valstu valdībām efektīvākai partnerības mērķu sasniegšanai. Konferences mērķis ir sniegt ieguldījumu pilsoniskās sabiedrības stiprināšanā un iesaistei Austrumu partnerības politikas plānošanā un īstenošanā.

Latvija kā ES Padomes prezidējošā valsts 21.maijā un 22.maijā Rīgā rīkos vienu no svarīgākajiem prezidentūras ārpolitiskajiem augsta līmeņa pasākumiem - Austrumu partnerības samitu. Paredzēts, ka sanāksmē piedalīsies 28 ES dalībvalstu un sešu Austrumu partnerības partnervalstu augstākās amatpersonas, kā arī ES institūciju politiskā vadība, tostarp Eiropadomes priekšsēdētājs Donalds Tusks un Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers.

Rīgas samits būs pirmais kopš asociācijas līgumu parakstīšanas starp ES un trim partnervalstīm - Gruziju, Moldovu un Ukrainu. Šie līgumi paredz ciešāku politisko asociāciju un ekonomisko integrāciju starp ES un minētajām valstīm. Plānots, ka samitā tiks izvērtēti sākotnējie asociācijas līgumu pagaidu īstenošanas rezultāti. Šo līgumu veiksmīga īstenošana būs viena no svarīgākajām prioritātēm ES un Gruzijas, Moldovas un Ukrainas attiecībās, kas dod iespēju partnervalstīm modernizēt to ekonomiku un sociālo sistēmu. Tāpat ES apliecinās stingru politisko un praktisko atbalstu asociācijas līgumu īstenošanai.

Samitā tiks uzsvērti partnerības politikas veidošanas principi - partnerība, kas balstīta uz atvērtību, caurskatāmību un abpusēji kopīgu mērķu noteikšanu, kam nav konfrontējoša rakstura. Tāpat tiks akcentēts, ka AP nav vērsta pret kādu no trešajām pusēm.