Eksperti konferencē akcentē nepieciešamību pēc uzstājīgas un apņēmīgas sabiedrības  (5)

Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Sandra Kalniete atzina, ka tā dēvētais Eiromaidans Ukrainā bija pilsoniskās sabiedrības izpausmes piemērs. Ja Ukrainas aktīvisti nebūtu atdevuši savas dzīvības, cīnoties pret režīmu, šobrīd Rīgā norisinātos cits Austrumu partnerības samits un eksistētu pavisam cita Eiropa, norādīja Kalniete. “Es izsaku apbrīnu ukraiņu aktīvistiem. Tas ir pats spožākais piemērs kopš PSRS sabrukuma, kurā valsts iedzīvotāji savu nākotni ņem savās rokās,” teica Kalniete.

Kalniete arī pauda, ka viens no Eiropas Savienības (ES) Austrumu partnerības sasniegumiem ir proeiropeiska sabiedrība, kas veidojas bijušajās Padomju bloka valstīs. "Tas ir panākts bez īpaša finansējuma – tikai 5% no Austrumu partnerībai paredzētās naudas tiek novirzīti pilsoniskās sabiedrības attīstīšanai," sacīja Kalniete.

Eiropas Parlamenta deputāte atminējās laiku, kad notika Latvijas integrācija eiroatlantiskajās struktūrās. Latvija paudusi stingru apņēmību iestāties NATO un tiklīdz bijusi neliela iespēja, to arī izmantojusi. "Ja Ukraina, Gruzija un Moldova parādīs savu stingro apņēmību, tās kļūs par ES daļu. Vienlaikus šīm valstīm jādemonstrē stingra vēlēšanās to panākt un veikt reformas. Tur ir nenoliedzama pilsoniskās sabiedrības loma," akcentēja EP deputāte.

Austrumu partnerības valstis joprojām saskaroties ar dažādiem izaicinājumiem kā, piemēram, ar korupciju un oligarhiju. Arī Latvija nav brīva no šiem izaicinājumiem. "Tāpēc es aicinu pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus būt ļoti uzstājīgiem," aicināja Kalniete.

Bijušais Ukrainas vicepremjers Oļegs Ribačuks atzīmēja Baltijas valstu cīņu par neatkarības atgūšanu, kas ir ļoti iedvesmojoša Ukrainas sabiedrībai, kas tādējādi zina to, ka, lai sasniegtu brīvību ir par to jācīnās. Ribačuks kritizēja Ukrainas pilsonisko sabiedrību norādot, ka Briselē to nereti pārstāv dažādi oligarhi un politiķi.

"Drīzumā uz sarunām Briselē varēs doties Ukrainas pilsoniskā sabiedrība divās privātās lidmašīnās – vienā Dmitro Firtašs, kurš "reprezentēs" darba devējus, bet otrā Rinats Ahmetovs, kas "pārstāvēs" darba devējus. Briselē viņi varētu diskutēt par Ukrainas oligarhizāciju,” sacīja Ribačuks.

Savukārt Baltkrievijas cilvēktiesību centra “Vjsana” valdes loceklis un bijušais politieslodzītais Aļess Beļackis uzsvēra, ka bijušajiem "Tautu saimes" kolēģiem ir jāsaprot un jāpalīdz tām postpadomju valstīm, kurās patlaban ir izveidojušies represīvi režīmi. Austrumu partnerības valstīs tādējādi pilsoniskajai sabiedrībai jākļūst par demokrātijas un cilvēktiesību attīstības platformu.

Trešdien un ceturtdien Rīgā notiek ES Austrumu partnerības Pilsoniskās sabiedrības konference. Paredzēts, ka tajā piedalīsies vairāki simti pilsoniskās sabiedrības pārstāvji un eksperti no Eiropas Savienības dalībvalstīm un Austrumu partnerības valstīm.

Plānots ka konferencē uzstāsies Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, ES reģionu politikas komisārs Johanness Hāns (Johannes Hahn), Gruzijas Ārlietu ministre Tamāra Beručašvili (Tamar Beruchashvili), Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete, bijušais Ukrainas Ārlietu ministrs Olehs Ribačuks (Oleh Rybachuk), Baltkrievijas cilvēktiesību centra „Vyasna” vadītājs, Starptautiskās Cilvēktiesību federācijas prezidents Aless Bjaļatskis (Ales Bialiatski), Eiropas Reformu centra pētniecības direktors Ians Bonds (Ian Bond), Atvērtās sabiedrības politikas asociācijas direktors Džefs Lovits (Jeff Lovitt) un daudzi citi.