Tukši vārdi, 'antikrieviskums' vai augsti sasniegumi? Rīgā sākas Austrumu partnerības samits  (109)

Portāls "Delfi atgādina, ka galvaspilsētā samita laikā gaidāmi arī ievērojami satiksmes ierobežojumi. Ar ierobežojumu karti un vairāk informāciju par satiksmi samita laikā iespējams iepazīties šeit.

Sola atbalstu asociācijas līgumu īstenošanā

Viens no samita stiprākajiem apliecinājumiem Gruzijai, Ukrainai un Moldovai, kā skaidro speciālo uzdevumu vēstnieks Austrumu partnerības jautājumos Juris Poikāns, būs atbalsts asociācijas līgumu īstenošanā, savukārt Armēnijai, Azerbaidžānai un Baltkrievijai tiks izteikti "speciāli piedāvājumi".

Tāpat, kā uzskaita Poikāns, samita laikā tiks apstiprināta deklarācija, kas noteiks ES Austrumu partnerības politikas attīstību turpmākajos divos gados.

Samita laikā plānots parafēt arī ES-Baltkrievijas vīzu atvieglojumu līgumu, kas nozīmētu, ka Šengenas vīza Baltkrievijas iedzīvotājiem maksātu nevis 60 eiro, bet 35 eiro, kas sniegtu lielāku iespēju Baltkrievijas pilsoņiem apmeklēt Latviju, pārliecināts ir Poikāns.

Pagaidām gan, visticamāk, netiks pieņemts lēmums par bezvīzu režīma piešķiršanu Gruzijai un Ukrainai, jo abas valstis, kā uzskata ES, nav izpildījušas nepieciešamos kritērijus. Politiķi Kijevā un Tbilisi nav slēpuši, ka viņu lielākās samita cerības saistās tieši ar vīzu režīmu.

Samita galvenais mērķis ir tuvināt Gruziju, Ukrainu, Moldovu, Armēniju, Azerbaidžānu un Baltkrieviju integrācijai Eiropas Savienības virzienā.

Krievijā – bažas par 'antkrieviskumu'

Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālais pārstāvis Aleksandrs Lukaševičs paziņojis, ka gaidāmā samita mērķis ir izteikti "antikrievisks".

Viņš arī solījis, ka Krievijas reakcija uz Austrumu partnerības samitu būs stingra un principiāla. Viņš gan neprecizēja, kas tieši domāts ar vārdiem "stingra un principiāla pretreakcija". Latvijas Ārlietu ministrija šādas Krievijas bažas jau paspējusi atspēkot, kas gan nav raisījis lielāku drošības sajūtu Maskavā.

Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs brīdinājis ES, lai tā nesper tādus soļus, kas varētu apdraudēt Krievijas intereses, piebilstot, ka ES un Austrumu partnerības valstu attiecības nedrīkst radīt negatīvas sekas Krievijai.

Lukašenko samitu 'palaiž garām'

Rīgas samits pulcējis Eiropas un Austrumu partnerības dalībvalstu augstākās valsts amatpersonas. Armēniju pārstāvēs Valsts prezidents Seržs Sargsjans, Azerbaidžānu - ārlietu ministrs Elmars Mamedjarovs, Moldovu - prezidents Nikolaje Timofti, Ukrainu - prezidents Petro Porošenko, savukārt Gruziju pārstāvēs premjerministrs Iraklijs Garibašvili.

Tikmēr Baltkrievija tikai dienu pirms samita sākuma atklāja, ka tās delegāciju pārstāvēs ārlietu ministrs Vladmirs Makejs.

Jau ziņots, ka pēc portāla "Delfi" rīcībā esošas informācijas vēl 2015.gada sākumā uz Rīgu vēlējies doties arī Lukašenko, taču pret viņa ierašanos iebildušas vairākas ES dalībvalstis. Baltkrievijai piedāvāts atbrīvot politieslodzītos, pretī dodot "zaļo gaismu" Lukašenko vizītei Rīgā. Latvijas Ārlietu ministrija tolaik informāciju par šādu iespējamo apmaiņu noliedza.

Eksperti par samita rezultātiem skeptiski

Bijušais Igaunijas ārlietu ministrs EP deputāts Urmas Paets izteicies, ka no samita nevajadzētu gaidīt lielus rezultātus. Paets, kurš ir arī EP ārlietu komitejas pārstāvis, savā personīgajā mājās lapā raksta, ka samitā konkrēti lēmumi pieņemti netiks un ka samits var radīt vilšanos - īpaši Gruzijas un Ukrainas delegātiem.

"Mēs , nosakot precīzus datumus, esam sūtījuši spēcīgu signālu vīzu liberalizācijas jautājumā, bet šobrīd gan izskatās, ka šie lēmumi nebūs šī samita dienas kārtībā. Šobrīd arī ES dalībvalstu vidū nav vienprātības par to, kādā virzienā vajadzētu turpināt sadarbību ar Austrumu partnerības valstīm," norādījis Paets.

"Ir ievērojams risks, ka partnerības samits jau tā sarežģītajos apstākļos radīs vilšanos, jo konkrēti lēmumi tajā netiks pieņemti," pesimistisks ir Paets.

Savukārt Ukrainas ziņu aģentūra "Unian" pauž bažas, ka, kā liecina neoficiāla informācija, samita laikā pieņemtā deklarācija neiezīmēs skaidrus soļus, kā partnerības valstis varētu stiprināt ciešāku integrāciju Eiropas Savienībā.

Aģentūra prognozē, ka deklarācija vienkārši atkārtos frāzes, kurās teikts, ka katra partnerības valsts patur suverēnas tiesības pati izvēlēties, kādā līmenī veicināt integrāciju Eiropas Savienībā. "Unian" arī norāda, ka melnraksta versija liecina, ka Rīgas deklarācija būšot "vājāka" par to, kas pieņemta Viļņā 2013.gadā.

Par risku samita rezultātos aprobežoties tikai ar retoriku brīdina arī Karnegī Eiropas centrs, "Financial Times" un Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība (RFE/RL).

Latvijā - optimisti

Parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica (V) informējusi Eiropas Parlamentu, ka, gatavojoties Rīgas samitam, ir panākta kopēja izpratne ar Armēniju par attiecību tālāko attīstību. ES šobrīd gaida Azerbaidžānas viedokli par to, kā veidot tālākās ES – Azerbaidžānas attiecības. Tāpat tiek pārdomāti veidi, kā turpināt sadarbības padziļināšanu ar Baltkrieviju.

Tāpat, kā uzskata Lukaševica, 2014.gada jūnijā parakstītie asociācijas līgumi ar Gruziju, Moldovu un Ukrainu ir izvirzījuši ES sadarbību ar šīm valstīm kvalitatīvi jaunā līmenī. "Asociācijas līgumi, tai skaitā Brīvās tirdzniecības līgumi ar Gruziju un Moldovu jau tiek provizoriski piemēroti, kam jau jūtami pozitīvi rezultāti. Sākotnējie dati liecina, ka tirdzniecības apjomi starp ES un Gruziju, kā arī ES un Moldovu palielinās. Aprīlī ES – Ukrainas samitā tika vēlreiz apliecināts, ka ES-Ukrainas Brīvās tirdzniecības līguma provizoriska piemērošana sāksies 2016.gada 1.janvārī," norādījusi Zanda Kalniņa-Lukaševica.

Saeimas Eiropas lietu komisijas vadītāja Lolita Čigāne (V) pirms Rīgas samita akcentējusi Austrumu partnerības "aizvien pieaugošo nozīmi". "Austrumu partnerība ir vajadzīga pašiem partneriem, jo tā darbojas kā motivējošs instruments reformu veikšanai, un vienlaikus tā ir visas Eiropas Savienības interesēs. Turklāt vislabākā atbilde uz agresiju Austrumu partnerības valstīs ir reformu process šajā reģionā." Komisijas priekšsēdētāja arī vērtējusi, ka sagaidāms, ka Rīgas samitā austrumu partneriem tiks dots skaidrs laika grafiks reformām, kas skar vīzu liberalizāciju.

Savukārt Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Ojārs Kalniņš (V) sagaidāmo samita rezultātu kontekstā pauž cerību, ka nesaskarsimies ar trešo valstu draudiem un, kā iepriekš plānots, ar 2016.gada 1.janvāri spēkā stāsies ES un Ukrainas Asociācijas nolīguma visaptverošās brīvās tirdzniecības sadaļas, tādējādi demonstrējot – trešajām valstīm nevar būt veto tiesības jautājumos, kas skar ES divpusējās attiecības ar Austrumu partnerības valstīm.