"Mēs, apakšā parakstījušās Eiropas Savienības, Balkānu un Austrumeiropas valstu bijušās augstākās amatpersonas, vēlamies paust nopietnas bažas par joprojām notiekošo militāro konfliktu Ukrainā, kā rezultātā līdz šim ir gājuši bojā 6000 cilvēku un vairāk nekā miljons bijuši spiesti pamest savas mājas," uzsvērts vēstulē.
Miera veidošanas procesa ietvaros Ukrainā bijušie līderi rekomendē īstenot četras prioritātes - pilnīgu un ātru Minskas vienošanās īstenošanu, veikt sarunas ar mērķi rast ilgtspējīgu visaptverošu risinājumu krīzei Ukrainā un, ar Eiropas Savienību un ASV kā šo sarunu vidutājiem, Ukrainas-Krievijas robežas demilitarizāciju un neapbruņotas starptautiskas novērotāju misijas izveidi demilitarizētajā zonā.
Vēstuli parakstījuši bijušie Latvijas prezidenti Vaira Vīķe-Freiberga un Valdis Zatlers, bijušais Serbijas prezidents Boriss Tadičs, Bulgārijas eksprezidents Petars Stojanovs, bijušais Rumānijas līderis Emīls Konstantinesku, Bosnijas un Hercegovinas ekspremjers Zlatko Lagumdzija, Slovēnijas bijušais prezidents Danilo Turks, Albānijas eksprezidents Rekseps Meidani, Slovākijas ekspremjere Iveta Radicova un bijušais Ukrainas prezidents Viktors Juščenko.
Jau vēstīts, ka ceturtdien Rīgā sākas svarīgākais Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības (ES) Padomē notikums – ilgi gaidītais Austrumu partnerības samits. Ārzemju mediju, politiķu un ekspertu domas par samitu dalās, kamēr Latvijā, vismaz publiskajā vidē diplomāti par to izsakās optimistiski, tikmēr ārpus mūsu valsts robežām pastāv arī bažas, ka samita nozīme var pazust tukšos vārdos un politiķu retorikā.
- Patlaban Donbasā atrodas 43 000 nelikumīgo bruņoto formējumu karotāju, arī 9000 Krievijas armijas karavīru, pagājušajā nedēļā paziņoja Ukrainas Pretterorisma operācijas štāba komandiera vietnieks Valentīns Fedičevs.
- NATO spēku virspavēlnieks Eiropā ģenerālis Filips Brīdlovs paudis satraukumu par to, ka šobrīd Ukrainas austrumos atkārtojas vecais šablons - prokrieviskie separātisti izmanto ugunspārtraukšanu, lai pastiprinātu spēkus pirms jauna uzbrukuma.
- Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, Eiropas Savienība, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas, finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
