Rīgā pieņemtajā deklarācijā nosoda Krievijas veikto Ukrainas teritoriju okupāciju  (289)

Deklarācijā teikts, ka Krievijas īstenotā agresija pret Ukrainu, un īpaši nelikumīgā Krimas, Sevastapoles un atsevišķu Doņeckas un Luganskas reģionu okupācija, kā arī divu Gruzijas reģionu okupācija ir ievērojami pasliktinājusi drošības situāciju Eiropā.

EPP deklarācijā izteikts aicinājums iesaistītajām pusēm ievērot Minskas vienošanās nosacījumus, tostarp uguns un smagā bruņojuma ievešanas pārtraukšanu. Tāpat deklarācijā izskan aicinājums veikt kara gūstekņu apmaiņu un atbrīvot nelikumīgi aizturētās personas, tostarp Krievijā ieslodzījumā esošo Ukrainas deputāti Nadju Savčenko.

Tāpat tiek pieprasīta algotņu, Ukrainai nepiederošo armijas vienību un smagā bruņojuma izvešana no Ukrainas teritorijas.

Deklarācijā cita starpā tiek runāts par sadarbību ekonomikā un vienotu vērtību veicināšanā, kā arī savstarpējās sadarbības attīstīšanā starp Eiropas Savienību un Austrumu partnerības valstīm.

Armēnijas delegācija deklarāciju atbalstīja ar rezervācijām. EPP deklarācija nav oficiāls samita dokuments, bet gan EPP viedokli un prioritātes atspoguļojošs dokuments.

Ukrainas prezidents Petro Porošenko ceturtdien Rīgā žurnālistiem norādīja, ka deklarācija sūta spēcīgu politisko signālu gan par ekonomisko un par politisko atbalstu Austrumu partnerības valstīm, tostarp Ukrainai, gan par vīzu režīma liberalizāciju.

"Deklarācija arī atbalsta Ukrainas pozīciju Krimas jautājumā," uzsvēra Poršenko.

Jau ziņots, ka Rīgā, Mākslas muzejā "Rīgas Birža" ceturtdien notika Eiropas Tautas partiju (EPP) grupu pārstāvošo valstu un valdību vadītāju sanāksme.

Uz pasākumu bija ieradušās daudzu valstu augstas amatpersonas, tostarp Ukrainas prezidents Petro Porošenko, Vācijas kanclere Angela Merkele, Eiropadomes prezidents Donalds Tusks, Kijevas mērs Vitālijs Kļičko un citi.

ETP ir lielākā politiskā apvienība Eiropā, kurā ir 74 partijas no 39 valstīm.

Eiropas Savienības Austrumu partnerības samits Rīgā notiek ceturtdien un piektdien, ko Latvija rīko kā pašreizējā ES Padomē prezidējošā valsts.

Viena no Latvijas prioritātēm prezidentūras laikā ir sadarbība ar Austrumu partnerības valstīm - Armēniju, Azerbaidžānu, Baltkrieviju, Gruziju, Moldovu un Ukrainu. Organizējot samitu, Latvija aktīvi virzīs Austrumu partnerības politiku ES līmenī, tā sekmējot šo valstu tuvināšanos ES, kā arī īstenos savas nacionālās intereses, attīstot divpusējo sadarbību ar reģiona valstīm.

Piektdien Eiropas Savienības Austrumu partnerības samitā Rīgā plānots pieņemt paziņojumu, kas noteiks turpmāko ietvaru ES un Austrumu partnerības valstu attiecībām.