ES un Austrumu partnerības valstis atbalsta visus mēģinājumus, kas vērsti uz situācijas deeskalāciju Ukrainā, cienot šīs valsts neatkarību, un aicina sadarboties notriektās Malaizijas lidmašīnas katastrofas izmeklēšanā, liecina samitā pieņemtā paziņojuma teksts jeb tā dēvētā Rīgas deklarācija.
Samita deklerācijas prezentācijā premjere Laimdota Straujuma (V) norādīja, ka šajā samitā bezvīzu režīms ar Ukrainu un Gruziju netiks apstiprināts. Premjere gan noradīja, ka, līdzīgi kā Moldovas pilsoņi, arī ukraiņi un gruzīņi aptuveni gada laikā var cerēt uz bezvīza režīma pieņemšanu.
"Samitā devām vēl vienu grūdienu dziļu attiecību veidošanai ar visām partnerības valstīm," savā noslēguma uzrunā optimismu pauda Straujuma.
Savukārt EK priekšsēdētājs Žans Klods Junkers Gruzijas un Ukrainas pārstāvjiem iesniedzis sarakstu ar kritērijiem, kas jāuzlabo, lai pēc iespējas ātrāk sāktu bezvīzu režīmu.
Tikmēr Eiropadomes priekšsēdētājs Donalds Tusks iezīmēja, ka ES sadarbībā ar Austrumu partnerības valstīm tuvākajos gados centīsies īpaši stiprināt attiecības enerģētikas un transporta jomās.
Portāla "Delfi" rīcībā esošais deklerācijas teksts liecina, ka tajā nav nosodīta Krievijas agresija Ukrainā.
Toties dekerācijā Krimas aneksija ir nosaukta par nelikumīgu. Jau vēstīts, ka Armēnija un Baltkrievija brīdināja, ka atteiksies parakstīt paziņojumu, kurā Krievijas īstenotā Krimas aneksija būtu nosaukta par nelikumīgu.
Samita dalībnieki norāda, ka pret Ukrainu vērstās darbības, kā arī notikumi Gruzijā kopš 2014.gada ir demonstrējuši, ka teritoriālās suverenitātes un teritoriālās integritātes fundamentāli principi 21.gadsimtā nevar tikt uzskatīti par pašsaprotamiem. Vienlaikus ES pilnībā atbalsta visu savu partneru teritoriālo integritāti, neatkarību un suverenitāti. Tāpat samita dalībnieki uzskata, ka Austrumu partnerība cenšas sasniegt kopīgu demokrātijas, stabilitātes, izaugsmes un sadarbības lauku.
Rīgas samita deklarācijā norādīts, ka samita dalībnieki atbalsta visus mēģinājumus, kas vērsti uz konflikta deeskalāciju Ukrainā un tādas politiskās sistēmas izveidi, kura respektē Ukrainas neatkarību, suverenitāti un teritoriālo integritāti. Samita dalībnieki aicina visas puses ieviest Minskas vienošanās. Tāpat samita dalībnieki cer, ka visas iesaistītās puses ievēros savas apņemšanās. Rīgas samita dalībnieki aicina atbrīvot karagūstekņus, sadarboties Normandijas formāta ietvaros un atbalsta Baltkrievijas iesaisti konflikta atrisināšanā.
Samita deklarācijā visas iesaistītas puses tiek aicinātas sadarboties, lai veiktu starptautisku izmeklēšanu par Nīderlandes "MH17" lidmašīnas notriekšanu un sodītu tos, kas pie tā ir vainojami. ES valstis deklarācijā no jauna apstiprina ES-Ukrainas samitā izteikto pozīciju par Krimas un Sevastopoles nelegālās aneksijas nosodījumu. Samita dalībnieki tāpat no jauna apstiprina savu pozīciju attiecībā uz ANO Ģenerālās Asamblejas lēmumu par Ukrainas teritoriālo integritāti.
Rīgas samita dalībnieki apsveic Austrumu partnerības valstu sasniegumus, kas paveikti kopš Viļņas samita 2013.gadā, īpaši izceļot asociācijas nolīgumu parakstīšanu ar Gruziju, Moldovu un Ukrainu, kas ir uzskatāms par lielu soli, paātrinot šo partneru politisko asociāciju un ekonomisko integrāciju ar ES. Samita dalībnieki apsveic veiksmīgo asociācijas nolīgumu implementācijas startu, kā arī atzīst pieaugušās tirdzniecības apmērus starp Gruziju un Moldovu.
Samita dalībnieki ir nodrošinājuši un turpinās nodrošināt ievērojamu atbalstu, īpaši ar Eiropas Kaimiņu politikas instrumenta palīdzību, lai palīdzētu nostiprināt institūcijas un veiktu publiskās administrācijas reformas Gruzijā, Moldovā un Ukrainā, kas ir būtiski, lai gūtu pilnīgu labumu no Asociācijas nolīguma ar ES un Padziļinātās un visaptverošās brīvas tirdzniecības zonas līguma.
Eiropas Komisijas (EK), Eiropas Investīciju bankas (EIB) un Eiropas Rekonstrukciju un attīstības bankas (ERAB) jaunā kopīgā mazo un vidējo uzņēmumu atbalsta iniciatīva Padziļinātās un visaptverošās brīvas tirdzniecības zonas mehānisms sniegs nozīmīgu atbalstu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.
Samita dalībnieki norāda, ka ES finansiālais atbalsts būs atkarīgs no partnervalstu īstenotajām reformām.
Samita dalībnieki uzsver, ka Asociācijas nolīguma ar ES un Padziļinātās un visaptverošās brīvas tirdzniecības zonas līguma īstenošana, ko papildinās reformas, tuvinās partnerības valstis ES likumdošanai un standartiem, veicinot pakāpenisku partnerības valstu ekonomisko integrāciju ES tirgū.
Samita dalībnieki uzskata, ka šāds ambiciozs ilgtermiņa skatījums ir vēlams. Tas veicinātu ilgtermiņa mērķa par plašākas labklājības zonas izveidi, kas balstītos uz Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) noteikumiem un suverēnu valstu izvēli.
Vairāki rietumvalstu eksperti kritizējuši Rīgā notiekošo samitu, norādot, ka tajā nav pieņemti konkrēti lēmumi. Tāpat eksperti norādījuši, ka šobrīd vajadzētu partnerības dalībvalstīm iezīmēt skaidrāku ceļu, kurā precīzāk teikts, kas tām būtu jādara, lai tās drīkstētu pievienoties ES.
Pilns deklarācijas teksts angļu valodā pieejams šeit.
Savukārt Vācijas kanclere Angela Merkele brīdinājusi, Austrumu partnerības projekts nav "instruments", kuru izmantot Eiropas Savienības (ES) paplašināšanās nolūkiem.
Jau ziņots, ka ceturtdien Rīgā sākas svarīgākais Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības (ES) Padomē notikums - ilgi gaidītais Austrumu partnerības samits. Ārzemju mediju, politiķu un ekspertu domas par samitu dalās, kamēr Latvijā, vismaz publiskajā vidē diplomāti par to izsakās optimistiski, tikmēr ārpus mūsu valsts robežām pastāv arī bažas, ka samita nozīme var pazust tukšos vārdos un politiķu retorikā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
