Landsberģis ziņojumā atgādina, ka Krievijas līdzdalība bruņotajā konfliktā Ukrainā un nelikumīgā Krimas aneksija, kā arī Gruzijas teritoriālās nedalāmības pārkāpšana un ekonomiskais spiediens un politiska destabilizācija, kas vērsta pret tās kaimiņvalstīm Eiropā, ir apzināts demokrātijas principu, pamattiesību un starptautisko tiesību pārkāpums.
Tāpat ziņojumā minēts, ka ES un tās dalībvalstīm vajadzētu novērot Krievijas finansējuma ieplūšanu ES politisko partiju kasēs, atvēlēt līdzekļus cīņai pret Krievijas propagandu, kā arī risināt kopš Krimas okupācijas radušos militāro apdraudējumu Melnās jūras apkārtnē.
Landsberģis arī aicina sniegt ES atbalstu Krievijas iedzīvotājiem, kas vēl cīnās par demokrātiju un tiesiskumu – cilvēktiesību aizstāvjiem, blogeriem, neatkarīgajai presei, akadēmiķiem un nevalstiskajām organizācijām.
Lai minētos uzdevumus īstenotu, politiķis aicina piešķirt lielākus finansiālos līdzekļus un izveidot ārkārtas nevardarbīgu krīzes plānu. Precīzāku plāna īstenošanai nepieciešamo summu Landsberģis otrdien Strasbūrā notiekošajā EP sesijā neatklāja.
Komentējot Landsberģa ziņojumu, EP deputāts Johans Kornelis van Balens (Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupa) pauda pārliecību, ka, lai gan ziņojums ir uzteicams, tas diez vai dos lielus panākums cīņā pret Krievijas agresiju un propagandu.
"Mēs šeit visu vēlamies panākt vienas dienas laikā, bet Putinam ir ilgtermiņa stratēģija, " norādīja deputāts.
Savukārt, komentējot Krievijas "melno sarakstu", viņš norādīja: "Ir gods šajā sarakstā atrasties, jo tas parāda mūsu cīņu par Ukrainu." Viņš arī sacīja, ka rezolūcija diez vai kaut ko mainīs, jo "jāmainās vien būs pašam Putinam".
Lai gan lielākoties Landsberģa ziņojums saņēma uzslavas, EP radikāli labējie spēki pauda kritisku viedokli. Tostarp Francijas galēji labējās partijas "Nacionālā Fronte" (NF) pārstāvis Emeriks Šopārds uzsvēra, ka Krima nemaz neesot okupēta.
"Krima nav okupēta, tas bija demokrātisks referendums. Tāpat arī 2008.gadā Gruzija patiesībā pati uzsāka vardarbību," sacīja deputāts, kurš aicināja cienīt Krimas autonomiju.
Pēc Šopārda uzstāšanās viņam jautājumu uzdeva Latvijas EP deputāte Sandra Kalniete, vaicājot, vai viņš atbalstītu arī basku tautas atdalīšanās no Francijas. Šopārds lakoniski atbildēja, ka tas nu gan esot pilnīgi cits gadījums. Otrdien EP turpinās debates par Landsberģa rezolūciju, bet balsojums par to sekos ceturtdien.
Jau ziņots, ka Eiropas Savienības līderi lēmuši pret Krieviju paplašināt sankcijas, kā rezultātā Brisele ieviesusi ceļošanas aizliegumus un vairāku uzņēmumu aktīvu iesaldēšanu.
Sankcijas pret atsevišķiem Krievijas tautsaimniecības sektoriem noteikusi arī ASV un citas pasaules lielvaras.
Pasaule tādā veidā reaģē un mēģina sodīt Krieviju par notikumiem Ukrainas austrumu reģionos, kur drošības spēki pretterorisma operācijas ietvaros cīnās ar prokrieviskajiem kaujiniekiem, kuri reģionā darbojas jau kopš 2014.gada aprīļa. Mediji ziņo, ka kaujiniekiem no Krievijas tiek piegādāti papildspēki, kā arī kaujas tehnika un ieroči. Tiek uzskatīts, ka nemierus atbalsta Kremlis.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
