Ziņojumu, kurā Landsberģis aicina EP deputātus izveidot nevardarbīgu ārkārtas rīcības plānu, lai cīnītos pret Krievijas propagandu un aizstāvētu Ukrainu, plānots apstiprināt trešdien. Portāla "Delfi" rīcībā esoša informācija liecina, ka ziņojums parlamentā saņems pārliecinošu deputātu atbalstu, un balsojumā tas tiks apstiprināts.
Atbildot uz "Delfi" jautājumu, kāpēc deputāts uzskata, ka šis ziņojums var palīdzēt atrisināt Ukrainas krīzi, Landsberģis sacīja: "Pēc divām nedēļām Eiropas līderi tiksies Briselē. Tur norisināsies sīva cīņa - būs valstis, kas atbalsta stingrākas sankcijas pret Krieviju, bet tur būs arī valstis, kas centīsies sankcijas noņemt no darba kārtības. Šajā brīdī, piemēram, Donalds Tusks [Eiropadomes priekšsēdētājs] varēs šādu EP apstiprinātu ziņojumu izmantot, lai stiprinātu savu pozīciju un panāktu stingrāku nostāju attiecībā pret Krieviju," sacīja Landsberģis.
"Otrkārt, varam runāt par Krimu. Mums ir jāpalīdz Ukrainai saglabāt savu teritoriālo integritāti. Mēs nedrīkstam cilvēkiem ļaut aizmirst, ka Krima ir okupēta. Lietuva, Igaunija un Latvija ir atradušās līdzīgā situācijā. Mēs esam bijuši okupēti, mēs atceramies, ka arī mūsu okupāciju ilgu laiku neatzina par okupāciju. Nedrīkstam pieļaut, lai tas atkārtotos, tāpēc EP jāparūpējas, lai Krimas gadījumā tas netiktu aizmirsts," turpināja deputāts.
Atbildot uz jautājumu, vai viņš konsultējies ar savu slaveno vectēvu, Landsberģis portālam "Delfi" atbildēja, ka abi regulāri aizvien sazinās. "Mēs pārrunājām dažādus jautājumus, un, protams, jāņem vērā, ka viņš ļoti daudz gadus ir pavadījis, strādājot ar ārpolitikas jautājumiem. Es biju ieinteresēts dzirdēt viņa viedokli," atzinās Landsberģis.
Savukārt, žurnālistiem komentējot kritiku, ko ziņojumam veltījuši franču nacionālisti no partijas "Nacionālā fronte", Landsberģis sacīja, ka ar šo grupējumu, visticamāk, nav iespējama jēgpilna diskusija. "Jā, daudzos gadījumos par viņu teikto var vienkārši pasmieties, bet citreiz lieta kļūst bīstama. Bīstama, jo aiz šiem cilvēkiem stāv vēlētāji, kuriem ir līdzīgi uzskati," sacīja politiķis.
Landsberģis arī uzskata, ka Eiropas Komisija (EK) atradīs finansējumu, lai ziņojumu minētos uzstādījumus piepildītu. "Kad runājam par nepieciešamo finansējumu, tad galvenais uzsvars šeit ir jautājumos, kas skar Krievijas veidoto propagandu. Latvijā un Lietuvā mēs ļoti labi zinām, kā šī propaganda strādā. Mūsu valstīs ir pietiekami liels minoritāšu skaits, kas šobrīd ir iemests Krievijas mediju rokās, un mēs ļoti labi zinām, ko šie mediji ar saviem vēstījumiem cenšas auditorijai pasniegt."
"Uzskatu, ka EK, saskaroties ar Krievijas propagandu, var darīt daudz vairāk. Mērķis nav cīnīties pret propagandu ar jaunu Eiropas propagandu, bet gan uzveikt to ar profesionālu žurnālistiku. EK varētu atbalstīt profesionālu žurnālistiku valstīs, kas ikdienā, esot kaimiņattiecībās, robežojas ar Krieviju. Jāatbalsta žurnālisti, kas cilvēkiem, kuriem šobrīd akūti trūkst informācijas, var to piedāvāt," sacīja deputāts.
Ziņots, ka Landsberģis ziņojumā atgādina, ka Krievijas līdzdalība bruņotajā konfliktā Ukrainā un nelikumīgā Krimas aneksija, kā arī Gruzijas teritoriālās nedalāmības pārkāpšana un ekonomiskais spiediens un politiska destabilizācija, kas vērsta pret tās kaimiņvalstīm Eiropā, ir apzināts demokrātijas principu, pamattiesību un starptautisko tiesību pārkāpums.
Politiķis aicina piešķirt lielākus finansiālos līdzekļus un izveidot ārkārtas nevardarbīgu krīzes plānu. Precīzāku plāna īstenošanai nepieciešamo summu Landsberģis otrdien Strasbūrā notiekošajā EP sesijā neatklāja.
Pilns ziņojuma projekta teksts lasāms šeit.
- Jau ziņots, ka Eiropas Savienības līderi lēmuši pret Krieviju paplašināt sankcijas, kā rezultātā Brisele ieviesusi ceļošanas aizliegumus un vairāku uzņēmumu aktīvu iesaldēšanu.
- Sankcijas pret atsevišķiem Krievijas tautsaimniecības sektoriem noteikusi arī ASV un citas pasaules lielvaras.
- Pasaule tādā veidā reaģē un mēģina sodīt Krieviju par notikumiem Ukrainas austrumu reģionos, kur drošības spēki pretterorisma operācijas ietvaros cīnās ar prokrieviskajiem kaujiniekiem, kuri reģionā darbojas jau kopš 2014.gada aprīļa. Mediji ziņo, ka kaujiniekiem no Krievijas tiek piegādāti papildspēki, kā arī kaujas tehnika un ieroči. Tiek uzskatīts, ka nemierus atbalsta Kremlis.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
