Ministri atbalsta datu aizsardzības regulu, lai izveidotu ES digitālo vienoto tirgu  (1)

EK viceprezidents digitālā vienotā tirgus jautājumos Andruss Ansips teica:”Mani ļoti iepriecina šīs pozitīvi vērtējamais solis pretī uzlabotiem un saskanīgiem datu aizsardzības noteikumiem. Datu aizsardzība ir digitālā vienotā tirgus svarīga sastāvdaļa; tā rada stingru pamatu, lai Eiropa varētu labāk izmantot inovatīvus digitālos pakalpojumus, piemēram, lielos datus un mākoņdatošanu.”

Tieslietu, patērētāju un dzimumu līdztiesības komisāre Vera Jurova sacīja: "Šodien mēs speram būtisku soli uz priekšu, lai nodrošinātu, ka Eiropa ir gatava digitālajam laikmetam. Iedzīvotājiem un uzņēmumiem ir tiesības uz moderniem datu aizsardzības noteikumiem, kas iet kopsolī ar tehnoloģiju izmaiņām. Augsti datu aizsardzības standarti palielinās patērētāju uzticēšanos digitālajiem pakalpojumiem, un uzņēmumi gūs labumu no vienota noteikumu kopuma visās 28 valstīs. Esmu pārliecināta, ka mēs līdz šā gada beigām varam panākt galīgo vienošanos ar Eiropas Parlamentu un Padomi.”

Ar pirmdien pieņemto vispārējo pieeju Datu aizsardzības regulai tika panākta vienošanās par šādiem aspektiem to, ka ar regulu izveidos vienotu noteikumu kopumu par datu aizsardzību, kas būs spēkā visā ES. Uzņēmumiem saistošs būs viens likums, nevis atšķirīgi 28 dalībvalstu likumi. Tas ļaus uzņēmumiem ik gadu ietaupīt apmēram 2,3 miljardus eiro. Turklāt jaunie noteikumi būs īpaši labvēlīgi maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), pateicoties samazinātai birokrātijai. Tiks atceltas nevajadzīgas administratīvās prasības, piemēram, uzņēmumi tiks atbrīvoti no ziņošanas prasībām – šis pasākums vien nozīmēs 130 miljonu eiro ietaupījumu gadā.

Vienošanās paredz stingrākas un papildu tiesības — tiesības tikt aizmirstam tiks stiprinātas. Kad pilsoņi vairs nevēlēsies, lai to datus apstrādā, un to saglabāšanai nebūs likumīga pamata, datu pārzinim attiecīgie dati būs jādzēš, ja vien tas nevar pierādīt, ka dati joprojām ir vajadzīgi vai atbilstoši. Tāpat arī iedzīvotāji tiks labāk informēti, ja viņu dati būs uzlauzti. Tiesības uz datu pārnesamību atvieglos lietotāju personas datu pārsūtīšana starp dažādiem pakalpojumu sniedzējiem.

Vēl vienošanās noteic, ka ārpus ES reģistrētiem uzņēmumiem būs jāpiemēro tādi paši noteikumi, kad tie piedāvā pakalpojumus ES. Lielākas pilnvaras neatkarīgām valstu datu aizsardzības iestādēm — šīs iestādes tiks stiprinātas, lai efektīvi varētu īstenot noteikumus, un tām tiks piešķirtas tiesības piemērot sodus uzņēmumiem, kas pārkāpj ES datu aizsardzības noteikumus. Soda apmērs varēs sasniegt līdz pat vienam miljonam eiro vai līdz pat 2% no uzņēmuma kopējā gada apgrozījuma.

Iecerētie noteikumi arī paredz izveidot vienu kontaktpunktu uzņēmumiem un iedzīvotājiem: uzņēmumiem būs jāvēršas tikai vienā uzraudzības iestādē, nevis 28, kas uzņēmumiem atvieglina un izmaksu ziņā lētāku padara uzņēmējdarbības veikšanu visā ES. Privātpersonas varēs vērsties savas valsts datu aizsardzības iestādē savā dzimtajā valodā, pat ja to personas dati tiks apstrādāti ārpus viņu mītnes valsts.

EK 2012.gadā sāktās datu aizsardzības reformas mērķis ir ļaut iedzīvotājiem labāk kontrolēt savus personas datus. Vienlaikus modernizētie noteikumi ļaus uzņēmējiem maksimāli izmantot digitālā vienotā tirgus sniegtās priekšrocības, pateicoties samazinātai birokrātijai un lielākai patērētāju uzticībai. Stingrāks un saskaņotāks datu aizsardzības regulējums radīs lielāku juridisko noteiktību un drošāku praksi iedzīvotājiem, uzņēmumiem un valsts iestādēm.

Eiropas Parlaments 2014. gada martā atbalstīja EK priekšlikumu par datu aizsardzības reformu.

Pirmā trialoga sanāksme starp EK, Eiropas Parlamentu un ES Padomi notiks 24. jūnijā, tajā piedalīsies arī komisāre Jurova. Trīs iestādes ir apņēmušās vienoties par ceļvedi reformas pabeigšanai 2015. gadā.