Ministri slavē prezidentūras laikā paveikto un spēju panākt ES līmeņa vienošanās par ieilgušajiem jautājumiem  (57)

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK) par galveno un lielāko Latvijas prezidentūras panākumu sauc vienošanos par datu aizsardzības regulējumu, uzsverot, ka diskusijas par regulu notika trīs gadus, bet vienošanos izdevās panākt tieši Latvijas prezidentūras laikā.

Rasnačs arī atskaitījās par Vides aizsardzības un reģionālās aizsardzības ministrijas (VARAM) paveikto, uzsverot, ka vides jomā prezidentūras laikā sasniegti "ļoti, ļoti labi rezultāti" un ministrijas ierēdņi "kolosāli pastrādājuši" šajā laikā.

Straujuma uzteica arī Iekšlietu ministrijas (IeM) ieguldīto darbu saistībā ar ļoti būtiskajiem jautājumiem - terorisma novēršanu un migrāciju. Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V) norādīja, ka prezidentūras sākumā notika Parīzes terorakti, līdz ar to terorisma novēršana bija ļoti svarīgs jautājums šajā laikā. Ministrs arī uzsvēra, ka šajā laikā notikusi ES ārējās robežas stiprināšana. Tāpat aktuāls jautājums ir migrācijas plūsmas pārvaldīšana, diskutējot gan par īstermiņa, gan ilgtermiņa risinājumiem.

Runājot par sasniegto, veselības ministrs Guntis Belēvičs (ZZS) minēja panākto vienošanos par jaunu tiesisko regulējumu medicīnas ierīcēm un in-vitro medicīnas ierīcēm. Viņš uzsvēra, ka lielākais progress medicīnas ierīču noteikumu stiprināšanā sasniegts tieši Latvijas prezidentūras laikā, kura panāca ES ministru kopīgu nostāju trīs gadu un sešu prezidentūru ieilgušam darbam.

Finanšu ministrs Jānis Reirs (V) uzsvēra, ka galvenās prioritātes bija saistītas ar tā dēvēto Junkera plānu, iedzīvotāju drošību finanšu jomā, kā arī nodokļu nemaksāšanas apkarošanu. Un visi šie jautājumi ir "nozīmīgi pavirzījušies uz priekšu", akcentēja ministrs.

Viņš arī stāstīja par Eirogrupas sanāksmēm saistībā ar situāciju Grieķijā. Viņš pauda, ka Eirogrupa rosināja veikt referendumu jau martā un aprīlī, bet pašlaik plānotais referendums Grieķijā esot "šantāža" un tiek izmantots kā ierocis, lai pagarinātu parāda atmaksas termiņu. Reirs arī uzsvēra, ka atbildība par notikušo jāuzņemas Grieķijas valdībai un šīs valsts ekonomika ir ļoti smagā situācijā. Ministrs arī piebilda, ka neredzot virzību uz pozitīvo pusi.

Savukārt satiksmes ministrs Anrijs Matīss (V) akcentēja vienošanos par viesabonēšanas tarifu samazināšanu un vēlāk arī pilnīgu atcelšanu ES.

Straujuma arī jautāja, cik no prezidentūrai paredzētajiem līdzekļiem izdevies ietaupīt. Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V) atbildēja, ka vēl jāsarēķina un jāapmaksā, piemēram, virsstundu darbs drošības iestāžu darbiniekiem, bet uzsvēra, ka 1,4 miljoni eiro jau atskatīti atpakaļ budžetā. Ministrs arī piebilda, ka augustā varētu atbildēt uz šo jautājumu.

Tāpat Rinkēvičs notikušo Latvijas prezidentūru raksturoja ar vārdiem "profesionalitāte, efektivitāte, kā arī elastība", piebilstot, ka prezidentūra pārņemta un nodota Luksemburgai ļoti sarežģītā laikā, par piemēru minot aktuālo situāciju Grieķijā, kā arī referendumu Lielbritānijā, Krievijas īstenoto spiedienu pret Austrumu partnerības valstīm, kas noslēgušas asociācijas līgumus, kā arī aktuālo situāciju Eiropas dienvidos un austrumos.

"Ir jāturpina būt atbildīgai ES dalībvalstij, kas ir Latvijas interesēs," pauda politiķis. Attiecībā uz ārlietu jomu Rinkēvičs norādīja, ka bijušas vairākas valstis, kas vēlējušās beigt Austrumu partnerības programmu, taču to ir izdevies saglābt. Īpaši ministrs izcēla sadarbību ar Centrālāziju, tostarp jauno stratēģiju, pievērošot uzmanību vairākām jomām, tostarp transporta un ekonomikas, kā arī Latvijas aktīvo iesaisti stratēģiskās komunikācijas jautājumos. Kā īpaši būtisku prezidentūras panākumu ministrs minēja jau atzinīgi novērtēto viesabonēšanas jautājumu, kas ir atrisināts.

Savukārt aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis, iepazīstinot ar paveikto, atzina, ka ministrija, salīdzinot ar pārējām, prezidentūras laikā nebija pārāk noslogota, taču kā būtisku panākumu viņš norādīja vairāku jautājumu aktualizēšanu, tostarp par kiberdrošības pastiprināšanu un stratēģiskās komunikācijas vienādošanu.

Tikmēr zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) vērsa klātesošo uzmanību, īpaši uzsverot lauksaimniecības jomā izvirzītās prioritātes, tostarp norādot, ka pieņemtā bioloģiskās lauksaimniecības regula ir sasniegums, jo izdevies pārliecināt savus kolēģus. Kā īpašu panākumu Dūklavs arī minēja panākto jautājumu par lauksaimniecības politikas vienkāršošanu, kā arī dzīvnieku veselības regulu, kas, pēc ministra sacītā, ir pirmā saikne starp dzīvnieku labturību un cilvēku veselību, lai mēs varētu lietot veselīgu un drošu pārtiku. Tāpat ministrs vērsa uzmanību, ka nozīmīgs progress panākts vairākos ar zivsaimniecības jomu saistītos jautājumos.

Kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK), iepazīstinot ar prezidentūras laikā paveikto, uzsvēra ES dienaskārtībā esošo jautājumu par audiovizuālo telpu. Viņa arī norādīja, ka ministrijas galvenais uzdevums bija aktualizēt direktīvas un izaicinājumus, kas saistīti ar ģeopolitiskas izmaiņām. Tāpat Melbārde pārliecinoši pauda uzskatu, ka izdevies panākt vairāku valstu izpratni par kopēju rīcību, aizsargājot mediju telpu. Tāpat panākts progress par tiesiskās vides pilnveidi un mediju daudzveidības aizsardzību, viņa sacīja.

Kā otru būtisko jautājumu ministre uzsvēra kultūras jomu, norādot, ka sešu mēnešu laikā izstrādāti secinājumi par kopējo inovāciju veicināšanu un šobrīd tiek saņemtas vairākas atzinības par konferenču materiāliem. Tāpat Melbārde informēja, ka piesaistītie eksperti tiek aicināti uz dažādiem pasākumiem kā galvenie runātāji.

"Latvija spēja kultūras nozarē izrādīt solidaritāti, kad tika apdraudētas Eiropas kopējās vērtības, tostarp saistībā ar teroristu uzbrukumiem medijiem un kultūras mantojuma iznīcināšanu Sīrijā," pauda ministre.

Attiecībā uz izglītības jomu ministre Mārīte Seile informēja, ka progress panākts Eiropas sadarbībā izglītības un apmācības stiprināšanā. "Tie vārdi, kas izskanēja visos forumos, bija izglītības kvalitāte, pieejamība, kā arī izmaksas. Ļoti svarīgs pasākums bija saistīts ar profesionālo izglītību, apstiprinot tā sauktos Rīgas secinājumus," sacīja Seile.

Tāpat viņa vērsa uzmanību uz neformālo tikšanos Francijas galvaspilsētā Parīzē, kur parakstīta vienošanās par toleranci sabiedrībā, saglabājot cieņu pret citiem, kā arī sevi. Runājot par augstāko izglītību, Seile norādīja uz Eiropas un Āzijas ekspertu tikšanos, kuras laikā tika pārrunātas iespējas, lai mazinātu šķēršļus studentiem.

"Varam būt lepni, ka pieņemts Eiropas pētnieciskās telpas ceļvedis, minot konkrētus soļus tās funkcionēšanai, kas ir īpaši nozīmīgs arī Latvijai," viņa pauda, piebilstot, ka prezidentūras laikā apstiprināti vairāki būtiski priekšlikumi un rekomendācijas par jauniešu iesaisti politikā, kā arī bezdarba mazināšanu.

Jau ziņots, ka Latvija par savas pirmās prezidentūras darbības prioritātēm bija noteikusi informācijas sabiedrības stiprināšanu un tās piedāvāto iespēju izmantošanu ES nākotnes attīstībai, ES lomas stiprināšanu globālā mērogā, labklājības un drošības telpas veidošanu ES kaimiņu reģionos, kā arī veicināt konkurētspējīgāku ES kā pamatu izaugsmei, cilvēka dzīves kvalitātes uzlabošanai un ieguldījumu nākotnes attīstībā.

Trio prezidentūru 2014.gada otrajā pusgadā ievadīja Itālija, tai šī gada pirmajā pusē sekojot Latvijai, savukārt gada otrajā pusgadā to noslēgs Luksemburga.